EP deputāta kandidāts Andrejs Žagars („Latvijas attīstībai”) uzskata, ka izglītība, kultūra, valoda, nodokļu politika un sociālā politika ir tās jomas, kas jāpatur valsts atbildībā. Taču ārpolitikai un drošības politikai, kā arī finanšu tirgus uzraudzībai jābūt vienotai Eiropas Savienībā, arī sadarbībai starp tiesībsargājošajām institūcijām jābūt spēcīgākai.
Savukārt sociālās jomas nodošanu ES rokās atbalsta partijas „Saskaņa” pārstāvis Andrejs Klementjevs, norādot, ka ES ir jāizstrādā vienots standarts par garantēto minimālo ienākumu uz vienu iedzīvotāju.
Diskusijas turpinājumā Žagars gan vēl pauda viedokli, ka arī tiešmaksājumiem ir jābūt nacionālās valdības atbildībā, taču pieredzējusī eiroparlamentāriete Sandra Kalniete („Vienotība”) skaidroja, ka tiešmaksājumi ir paredzēti Eiropas līgumā un tos nosaka pēc vienotas formulas.
Kalniete norādīja, ka ES lielāka iesaiste nepieciešama vienota enerģētikas tirgus izveidē.
„Baltijas valstīm un Somijai ir svarīgi, lai vienošanās par gāzes cenām notiktu Eiropas Savienības vārdā ar Krieviju un Eiropas Savienības vārdā ar ASV, nevis divpusēji. Eiropas Parlaments kopā ar nacionālajām valdībām to var panākt,” uzsvēra Kalniete.
Mareks Raups no Kristīgi demokrātiskās savienības iebilda, ka tādējādi tiks uzspiesta ES cena gāzei, un varbūt „no kaimiņiem mēs varam iegūt lētāk”.
Kalniete turpināja, ka ASV slānekļa gāze ir aptuveni tādā pašā cenā kā Krievijas gāze vai pat lētāka. Viņa norādīja uz nepieciešamību būt enerģētiski neatkarīgākiem. „Politiku nevar veidot uz sarunāšanas principa,” viņa piebilda.
Raups piekrita, ka piegādātājus vajag dažādot, bet „mēs nevaram aizbraukt ar laiviņu prom no Krievijas krastiem, mēs te esam”.
Arī kandidāts Jānis Dinēvičs (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, LSDSP) atbalsta vienoto enerģētikas tirgu. „Sarunāt lētāk ir bīstami, jo tas var būt Krievijas instruments, kā šķelt Eiropas valstu vienotību,” viņš sacīja.
