EM no «Expo 2015» atprasa nelietderīgi iztērētos 800 tūkstoš eiro

Plašumā vēršas domstarpības starp Ekonomikas ministriju un komandītsabiedrību „EXPO 2015”, kam bija jānodrošina Latvijas dalība starptautiskajā izstādē „EXPO Milano 2015”. Ekonomikas ministrijas ieskatā, komandītsabiedrībai, kam bija uzticēta paviljona producēšana, būtu jāatmaksā aptuveni 800 tūkstoši eiro, kas tai esot izmaksāti nepamatoti.  

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā LNT raidījumā "900 sekundes"  norādīja, ka komandītsabiedrībai "Expo 2015" šī summa būs jāatmaksā valstij atpakaļ.

Janvāra nogalē, kad valdība nolēma pārtraukt Latvijas gatavošanos startam starptautiskajā izstādē „EXPO”, kas patlaban notiek Milānā, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola solīja, ka īpaši izveidota komisija vēl izvērtēs, cik pamatoti bijuši projekta producentu – komandītsabiedrības „EXPO 2015” piestādītie rēķini. Tagad komisija secinājusi, ka lielākā daļa no kopumā aptuveni 840 tūkstošiem eiro, komandītsabiedrībai esot izmaksāti nepamatoti.

Reizniece-Ozola intervijā LNT atzīmēja, ka ministrija ļoti rūpīgi pārbaudīja, kādus darbus "EXPO 2015" paveikusi un vai valsts samaksātie līdzekļi tērēti pamatoti. "Secinājumi ir diezgan bēdīgi. No šī samaksātā finansējuma apmēram 800 tūkstoši ir jāprasa "EXPO 2015" atpakaļ. Tas jau pagājušās nedēļas nogalē ir izdarīts - ministrija komandītsabiedrībai ir izrakstījusi rēķinu par gandrīz 800 tūkstošiem," teica ekonomikas ministre.

”Par aptuveni 800 000 eiro nav Ekonomikas ministrijai nedz padarīto darbu apliecinājuma, nedz mantisku vērtību, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka šie maksājumi ir tikuši veikti atbilstoši padarītajam darbam. Vēl ir liecības, ka par atsevišķiem darbiem ir maksāts vairākkārt vai arī tikuši maksājumi veikti par pasākumiem, kas vispār nav notikuši. Līdz ar to, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi pieņemšanas-nodošanas aktu, kas paredz, ka komandītsabiedrībai, ja vien tai nav kādi jaunatklāti darījumi vai pamatojumi šo darbu izpildei, būtu naudu jāatmaksā,” Latvijas Radio skaidroja ministre.

 "Tāpat lielai daļai izmaksu cenas ir bijušas uzpūstas. Mājaslapa nevar maksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro, vai dzīves vietas iespēju izpēte vairāk nekā 30 tūkstošus eiro, vai aprīkojuma izpēte vairāk par 180 tūkstošiem eiro - respektīvi, tās ir tikai dažas pozīcijas, kas liecina, ka līdzekļi, visticamāk, ir vienkārši izsaimniekoti," LNT klāstīja ekonomikas ministre.

Komandītsabiedrības pārstāvji ir gluži pretējās domās. Vēl pagājušā mēneša beigās tika paziņots, ka Ekonomikas ministrija komandītsabiedrībai par paveikto vēl ir parādā 135 tūkstošus eiro.

Sabiedrības vadītājs Ģirts Majors toreiz neizslēdza arī tiesvedības iespēju.

Ar ministriju ir noslēgti divi līgumi projektēšanas un producēšanas līgums, un projektēšanas līgums paredzēja uzprojektēt “ēku, kas bija šis ozols”, stāstīja Majors.  Viņš atzina, ka “pirmā tiesvedība, kas ir pavisam reāla”, saistīta ar šo projektēšanas līgumu.

“Šī līguma ietvaros ministrija ir bankā pieprasījusi atlīdzināt to garantiju, kādas tiek dotas pie jebkura sadarbības līguma ar valsti. Pamatojums ir absurds un pilnībā nepamatots, jo ministrija ir pieprasījusi visu šo garantiju izmaksāt saistībā ar to, ka projekta mērķis netiek sasniegts, it kā mēs būtu vainīgi pie tā, ka tika nolemts izstādē nepiedalīties,” pauda Majors.

Pirmdien paziņojumā medijiem Majors norādīja, ka neredz pamatu EM prasībai. "Šādu rēķinu neesam nedz saņēmuši, nedz arī redzam tam kādu tiesisku pamatojumu. Acīmredzot tā ir Ekonomikas ministres atbilde uz mūsu tiesā celto pirmo prasību par prettiesisku bankas garantijas pieprasīšanu un nesamaksāto atlīdzību projektēšanas līguma ietvaros. Tikmēr Ekonomikas ministrijas darbības vērstas uz to, lai diskreditētu valsti kā uzticamu sadarbības partneri," saka Majors. "Mūsu piemērs ir skaidrs brīdinājums ikvienam privātajam uzņēmējam par to, cik riskanta, nevienlīdzīga un neprognozējama var būt sadarbība ar valsti. Ekonomikas ministrija mūsu savstarpējās attiecības turpina risināt ar masu mediju palīdzību un nav piekritusi nevienam mūsu aicinājumam no līgumiem izrietošās saistības un savstarpējās domstarpības risināt sarunu ceļā," pauž Majors.

To, ka Ekonomikas ministrijai var nākties tiesāties ar „EXPO” projekta producentiem izmaksāto naudu, neizslēdza arī ekonomikas ministre. Reizniece-Ozola apgalvoja, ka, noklausoties vairākus ierakstus, Ekonomikas ministrijas izveidotā komisija secinājusi, ka komandītsabiedrības pārstāvji ar ministrijas ierēdņiem apsprieduši dažādas shēmas, piemēram, iespēju izmantot avansa maksājumus banku garantiju nomaksai.

”Par precīzo analīzi mēs esam informējuši arī prokuratūru un policiju. Visi materiāli ir iesniegti arī komandītsabiedrībai, viņi var izsekot visam, kas ir secināts no Ekonomikas ministrijas puses. Un es ceru uz viņu godprātīgu rīcību,” sacīja ministre. 

Reizniece-Ozola piebilda, ka atklātie pārkāpumi ir nodoti prokuratūrai un policijai tālākai izpētei. Tāpat EM vērsīsies pret tiem ierēdņiem, kas piedalījās lēmumu pieņemšanā par "EXPO 2015".

Jau vēstīts, ka valdība 27.janvārī pēc ilgām diskusijām nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē "Expo Milano 2015".

Tāpat ziņots, ka prokuratūrā aprīļa vidū sāka kriminālprocesu par amatpersonu rīcību saistībā ar Latvijas dalības organizēšanu "Expo Milano 2015". EM saistībā ar projektu "Expo Milano 2015" bija ierosinājusi disciplinārlietu pret sešām ministrijas amatpersonām, tajā skaitā uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādinātas trīs amatpersonas.

Izstāde "Expo Milano 2015" Milānā notiek no 2015.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti