Elektriskajiem skrejriteņiem ceļu satiksmē īpaša uzraudzība nav paredzēta

Pēdējā laikā ceļu satiksmē arvien biežāk piedalās elektriskie skrejriteņi. Tie var attīstīt ātrumu pat līdz 25 kilometriem  stundā. Traucoties šādā ātrumā, sadursmes gadījumā ir apdraudēti gan gājēji, gan pats elektriskā skrejriteņa vadītājs. Šobrīd elektriskie skrejriteņi ceļu satiksmē netiek īpaši izdalīti un tiem ir tādi paši noteikumi, kā, piemēram, velosipēdiem. Cik drošs sev un citiem ir elektriskais skrejritenis, un vai ir plānots tā dalību ceļu satiksmē kā īpaši regulēt?

Elektriskajiem skrejriteņiem ceļu satiksmē īpaša uzraudzība nav paredzētaKristaps Feldmanis
    Elektriskais skrejritenis ir jaunums ceļu satiksmē Latvijā. To arvien biežāk izmanto gan pusaudži, gan pieauguši cilvēki, lai pilsētā pārvietotos bez sastrēgumiem. Tomēr ātrums, kādu var attīstīt elektriskie skrejriteņi, ir liels – līdz pat 25 kilometriem stundā.

     

    Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ja saņēmis izsaukumus uz negadījumiem, kuros cietuši elektrisko skrejriteņu vadītāji. Lai arī dienesta veidotajā statistikā negadījumi, kas notikuši ar elektriskie skrejriteņiem, netiek izdalīti no tiem, kas notikuši, piemēram, ar velosipēdu, tomēr dienesta vadītāja Liene Cipule atzina – netrūkst gadījumu, kad cietuši elektrisko skrejriteņu vadītāji.

    "Visas šīs traumas, kas gūtas uz ceļa, kas ir velobraukšana vai skrejriteņi – vasaras periodā tās pieaug divas vai trīs reizes, salīdzinot ar citiem gadalaikiem. Tāpēc jāsaka, ka tā ir problēma. Un ir vēl viena lieta – tās traumas lielā ātruma dēļ ir diezgan smagas, ko bērni gūst, krītot no skrejriteņiem vai velosipēdiem," klāstīja Cipule.

    Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Lauris Arājs norādīja, ka elektriskie skrejriteņi ir jauna tendence, kas parādījusies strauji, un ir jādomā, vai būtu jāievieš kādi ierobežojumi.

    "Mēs vērtēsim, kas ir ar skrejriteņiem. Ātrums ir pats bīstamākais. Ātrums un nekāda aizsardzība pret kritieniem. Nekādas prasības faktiski. Šorti, T krekls, 25 kilometri stundā un asfalts. Varat iedomāties sekas. Ir bijušas jau pirmās situācijas, kad bijuši ceļu satiksmes negadījumi – sadursme ar automašīnu, sadursme ar mājas sienu. Mazāki kritieni varbūt nemaz netiek reģistrēti. Tur apārstē brūces, un to mēs nemaz nezinām. Mēs redzam tikai tās situācijas, kur tiek iesaistīta policija, lai noformētu [satiksmes] negadījumu," stāstīja policijas pārstāvis.

    Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas daļas vadītājs Juris Teteris skaidroja, ka šobrīd elektriskajiem skrejriteņiem ir tāds pats statuss kā velosipēdiem. Tas ir klasificējams kā sporta un atpūtas inventārs, bet, ja elektriskais skrejritenis attīsta virs 25 kilometriem stundā lielu ātrumu, tad tas jau pieskaitāms mopēdiem.

    "Pēc tā, kas ir redzams ceļu satiksmē, – absolūti lielākā daļa šo elektrisko skrejriteņu, kas pie mums piedalās ceļu  satiksmē, ir klasificējami kā sporta un atpūtas inventārs, ar kuru drīkst braukt pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru, kā arī pa ietvēm, protams, netraucējot un neapdraudot gājējus," teica Teteris.

    CSDD pārstāvis skaidro, ka papildu prasību elektrisko skrejriteņu vadītājiem nav un nav arī plānots tās ieviest. Tāpat, kā pārvietojoties ar velosipēdu, arī braucot ar elektrisko skrejriteni, ķivere nav obligāta, vien ieteicama.

    Vaicāts, vai ātrums 25 kilometri stundā nav pārāk liels, lai ar to ļautu pārvietoties bez kādām drošības sistēmām, Teteris skaidro, ka līdzīga prakse kā Latvijā tiekot ievērota visā Eiropā. Tomēr viņš pašu skrejriteņu vadītāju drošībai iesaka uzlikt ķiveri, elkoņu un ceļu sargus, kā arī cimdus.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti