Eksperti: Latvijas pelēko zirņu aizsardzība Eiropas līmenī vairos to atpazīstamību un prestižu

Līdzās franču Rokforas sieram, itāļu Parmas šķiņķim un grieķu Kalamatas olīveļļai Eiropas Savienības Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā pirmoreiz iekļauts arī kāds Latvijas produkts – lielie pelēkie zirņi. Ražotāji un Zemkopības ministrija cer, ka tas ļaus vairot šī produkta atpazīstamību, vienlaikus aizsargājot Latvijas lielos pelēkos zirņus kā tikai šajā zemē topošu produktu. Līdzīgos reģistros Eiropas līmeņa aizsardzību iepriekš saņēmuši sklandrauši, salināta rudzu maize un Carnikavas nēģi, bet nākamais rindā uz reģistrāciju gaida Jāņu siers.

Latvijas lielie pelēkie zirņi pievienojušies vairāk nekā sešiem simtiem produktu, ko Eiropas Savienības valstis jau 20 gadu reģistrē kā tikai savai zemei tipiskus, vai tas būtu Ziemeļholandes „Gouda” siers, itāļu „Parmesan” un grieķu „Feta”, tradicionālais Velsas sidrs vai kaltēta ziemeļbriežu gaļa no Somijas ziemeļiem. Lai kvalificētos Eiropas Savienības Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistram, visam ražošanas procesam – no izejvielas ieguves līdz iesaiņotam galaproduktam – jānotiek tikai un vienīgi šajā konkrētajā apgabalā. Latvijas pelēko zirņu ražotājiem un Zemkopības ministrijai izdevies pierādīt, ka Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts ir vienīgā vieta pasaulē, kurā tiek veikta lielo pelēko zirņu selekcija pārtikas vajadzībām. Šeit arī radīta šķirne ‘Retrija’, bet zirņu kvalitatīvās īpašības nodrošina tieši Latvijas augsnes un klimatiskie apstākļi. Tādējādi lielie pelēkie zirņi pēc divu gadu izvērtēšanas procesa kļuvuši par pirmo Latvijas produktu, kas iekļuvis šajā sarakstā.

„Tas dos iespēju šo produktu marķēt ar Eiropas Savienībā un Latvijā atpazīstamu logo. Šis produkts noteikti būs atpazīstamāks ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Tas arī, protams, dod aizsardzību, ka [nosaukumu] „Latvijas lielie pelēkie zirņi” nevarēs lietot produktam, kas neatbildīs konkrētajai regulai, kas tiek pieņemta par katru produktu. (..) Tāpat šis produkts varēs pretendēt uz valsts atbalstu,” ieguvumus no dalības šajā reģistrā skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta eksperts Juris Zinārs.

Kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros ir īpaši izplatīta Eiropas dienvidu valstīs – Spānijā, Itālijā, Francijā. Tās kādā no trim Eiropas Savienības reģistriem pieteikušas desmitiem sieru, šķiņķu un citu produktu veidu un kārdina ar tiem tūristus.

„Ja jūs braucat ekskursijā, apciemojat kādu valsti un gribat nopirkt tieši kaut ko tradicionālu, autentisku, tad droši meklējiet produktu ar šādu marķējumu – tas nozīmēs, ka nopirksiet kaut ko īpašu,” aizsargāto produktu statusu tūristu acīs raksturo ZM eksperts.

Kādā no Eiropas Savienības shēmām iepriekš reģistrēti trīs Latvijas produkti. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā” iekļauti Carnikavas nēģi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – sklandrausis  un salināta rudzu rupjmaize. Tieši sklandrausis pirms trim gadiem kļuva par Latvijas produktu celmlauzi Eiropas Savienības sarakstos. Iniciatīvu pieteikt to Eiropas līmeņa aizsardzībai vadīja sklandraušu cepēja no Kolkas Dženeta Marinska.

„Nenoliedzami ir pieaugusi produkta atpazīstamība. Tas, nozīmē, ka mums, ražotājiem, ir vieglāk to pārdot, jo ir lielāka interese,” tagad atzīst Marinska.

Sklandrausim tas līdzējis kļūt atpazīstamākam citos Latvijas nostūros, bet visiem zināmajiem lielajiem pelēkajiem zirņiem dos papildu kvalitātes un prestiža zīmi, uzskata sklandraušu meistare:

„Cilvēki sāks saprast, kas ir labs un kvalitatīvs produkts. Jo tā ir arī viena no shēmas pamatidejām – kvalitatīvs produkts. Ražots vai nu pēc tradicionālām metodēm, vai atpazīstams pēc cilmes vietas vai ģeogrāfiskās norādes.”

Nākamais rindā uz dalību Eiropas Savienības Garantētas tradicionālas īpatnības reģistrā ir Jāņu siers, kura reģistrācijas procedūra sākta pērnvasar. Citu produktu pieteikumus Zemkopības ministrija pagaidām nav saņēmusi, taču aicina ražotājus būt aktīviem un nākt ar idejām, jo šādu īpašu, tikai Latvijai raksturīgu produktu varētu būt vēl daudz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt