VASAB jeb Vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai sekretariāts ir 11 Baltijas jūras reģiona valstu starpvaldību sadarbība telpiskās plānošanas un attīstības jautājumos, kuras vadībā ir iesaistīti 11 atbildīgie ministri un Krievijas reģionu un Vācijas zemju atbildīgās amatpersonas. Pirmsākumi šai sadarbībai meklējami jau 90 gadus sākumā, atklāj Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne:
„Toreiz mēs bijām valsts, kas vēlējās iekļauties Eiropas Savienībā. VASAB sekretariāts bija tā platforma, kas mums palīdzēja plānošanas jomā šo pāreju veikt – no padomju laiku plānošanas sistēmas uz to, kādu šobrīd izmanto Eiropā.”
Sarunu laikā šodien Liepājā tiek aktualizēts mazo un vidējo pilsētu liktenis.
Visā Eiropas Savienībā iedzīvotāji pārceļas uz lielākām pilsētām, Latvija nav izņēmums,
spriež Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš:
„Tematika – mazās pilsētas ir svarīgas visam reģionam, tāpat tas notiek Zviedrijā vai citās valstīs. Jaunie cilvēki pārceļas uz Stokholmu, Kopenhāgenu utt. Mēs diskutējam par to, ko darīt.”
Kopējā tendence rāda, ka mazās un vidējās pilsētās iedzīvotāju skaits samazinās visā Eiropā, skaidro Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Visvaldis Valtenbergs. Pētot procesus padziļināti, parādās, ka situācija visās mazajās pilsētās nebūt nav vienāda.
„Ir mazas un vidējas pilsētas, kuras atrodas blakus lielajām pilsētām, kur iedzīvotāju skaits pieaug. Piemēram, mums ir mazas pilsētas kā Ādaži. Tā pārsteidz ar savu iedzīvotāju skaitu. Tuvāk Rīgai nozīmē strauju izaugsmi. Tāpat Mārupe – kāpēc tā nepretendē uz pilsētas statusu, jo tur iedzīvotāju skaits ļoti strauji aug,” vaicā Valtenbergs un spriež, ka citāda aina parādās pilsētas, kas atrodas tālāk no Rīgas:
„Visur krītas iedzīvotāju skaits, izņemot Siguldu, kur ir vērojams pieaugums. Pārējās pilsētās cilvēku skaits krīt - gan dabisku iemeslu dēļ, gan emigrācijas, gan novecošanās dēļ.”
Vienlaikus var pētīt arī to, cik straujš ir iedzīvotāju kritums mazajās un vidējās pilsētās, skaidro Visvaldis Valtenbergs:
„Ogrē un Dobelē, pateicoties darba vietām, iedzīvotāju skaita kritums ir mazāks. Valmierā formāli skaits samazinās, bet katru dienu seši tūkstoši cilvēku uz turieni brauc strādāt. Pilsētai ir izaicinājums, kā šos cilvēkus pieturēt sev, notiek īres namu būvniecība utt.”
Viens no atslēgas vārdiem nākotnē un arī tagad ir nevis konkurence, bet sadarbība starp pilsētām,
tā spriež Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Ingūna Urtāne:
„Svarīga ir pašvaldību administratīvā kapacitāte. Ar labu menedžmentu var negatīvās lietas vērst par labu. Arī Latvijā var teikt – nav tā, ka liels vienmēr ir labāks. Ir svarīgs institūciju cilvēks resurss. Arī mazas vietas attīstītās un tiek uz priekšu.”
Dzīves kvalitātes uzlabošana un pilsētas tēls ir tas, kas var piesaistīt cilvēkus mazākām pilsētām, par to diskusiju laikā runā arī Brandenburgas Universitātes pārstāvis, inženierzinātņu doktors Jens Hofmans (Jens Hoffmann) no Vācijas. Ne vienmēr tie ir ekonomiskie rādītāji, kas nosaka cilvēku pārvietošanos uz mazākām pilsētām, uzsver Vācijas pārstāvis, piebilstot, ka pārmaiņas notiek soli pa solim - pakāpeniski.
