Par spīti cerībām, ka uzvarēs pragmatisks piedāvājums, pēdējos gados pārāk asi sevi pieteikusi uzticības krīze politiskajai elitei un valsts pārvaldes institūtiem.
Reālais ASV vēlēšanu iznākums, salīdzinot ar to, kas tika sagaidīts, rada šaubas par politiķu spēju novērtēt, ko sagaida vēlētājs, un sasniegt vēlētājus ar adekvātu politisku pierādījumu. Atkārtojas situācija, kas piedzīvota jūnijā ar Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības. Un tā nav nejaušība, bet gan izpausme daudz plašākam procesam.
Politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds norāda, ka “elites saruna ar vēlētāju ir ārkārtīgi svarīga, tas nenozīmē, ka vienkārši var nostāties uz tribīnes un cilvēkiem vienkārši to pasniegt”.
“Katrs cilvēks pirmkārt redz savu tuvāko perspektīvu. Mēs varam vēlēties, lai domā stratēģiski. Bet viņam ir tiesības uz to. Ja pēdējo 15 - 20 gadu laikā tas cilvēks neredz labumu, tādā gadījumā viņš arī reaģē attiecīgi, un ar to jārēķinās,” pauž Rozenvalds.
Lai gan runa ir par demokrātiskām vēlēšanām ASV, ažiotāža, reaģējot uz ziņām par rezultātiem, ir arī Latvijā. Tas savukārt saistīts ar gaidāmo akcentu maiņu starptautiskajā politikā.
“Akcenti būs un akcenti arī ārpolitikā. Neapšaubāmi. Katrā ziņā arī Trampa formulējumi, kas iepriekš izskanējuši [par to liecina] - “Kāpēc mums jārūpējas par jūsu valstu drošību, ja paši par to nevēlaties maksāt?” Kam savā ziņā arī pamats. Un tas nav teikts tukšā vietā. Būs noteikti lielāks spiediens. Noteikti nepateiks – tieciet paši galā. Tam es neticu. Bet akcenti mainīsies,” paredz Rozenvalds.
Lai gan lielais atbalsts ASV vēlētāju vidū odiozajam republikāņu kandidātam Donaldam Trampam nekad nav bijis noslēpums, tomēr priekšvēlēšanu laikā vairāk uzmanības tika veltīts kandidāta ēnas pusēm. Tieši tas, nevis kļūdas socioloģiskajos mērījumos, vainojami maldinošajā sajūtā, ka gaidāma demokrātu uzvara.
“ASV mēs redzam, ka tomēr aptaujas uzrāda – 40% vai 45%, vai 47% izvēlas Trampu. Ja viņi dzīvotu tādā pašā informācijas burbulī, kādā dzīvojam šeit mēs, vai, šajā gadījumā, es, vai tiešām varētu būt tā, ka viņi atbalstītu Trampu? Es domāju, ka nē. Tas nozīmē, ka pastāv kaut kādas paralēlās realitātes. Kaut kādi paralēlie burbuļi, kur šīs lietas izskatās atšķirīgi no tā, kā to redzam mēs,” skaidro sociologs, aptauju kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Politiķi esot ilgstoši ignorējuši signālus, par kuriem runāja akadēmiķi. Sabiedrības uzticēšanās līmenis ASV Kongresam bija sasniedzis vēsturiski zemākos līmeņus. Tas salīdzināms ar zemo uzticēšanās līmeni parlamentam Latvijā un pat plašākai politiskās uzticības krīzei Eiropā.
“Tas, ko mēs zinām arī par Vakareiropu, ka ne tikai šeit Latvijā, bet arī tur jau labu laiku ir dziļa uzticības krīze pie varas esošajiem un varas elitēm. Šajā situācijā tas ir tikai laika jautājums - kur, kad, kā? Jā, varbūt atsevišķās valstīs brīnumainā kārtā elitei izdodas izmenedžēt situāciju un noturēt varu. Tad viņiem jābūt ļoti priecīgiem, jo vektors iet citā virzienā,” saka Kaktiņš.
Gan “Brexit” referendumu, gan Donalda Trampa uzvaru var viegli izskaidrot. Daudz grūtāk rast pievilcīgu pragmatisku piedāvājumu konkurencē ar nacionāli populistisku retoriku.
