Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Atkritumu šķirošana» 1. daļa

Eksperiments: Kā «Aizliegtais paņēmiens» iemāna «deviņstāvenei» atkritumu šķirošanu

Kamēr Rīgas dome tikai prāto par atkritumu šķirošanas stratēģiju un visā pašvaldībā par iedzīvotāju informēšanu šajā jautājumā atbild tikai viens cilvēks, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā Ziepniekkalnā pārliecinājās – tikai uzstādot šķirošanas konteinerus, iedzīvotāji jau sākuši tos izmantot, bet pēc informēšanas kampaņas sākuši to darīt daudz aktīvāk.

Aizvien milzīga daļa atkritumu, kurus varētu pārstrādāt, tiek apglabāti poligonos. Latvijā lielākā pašvaldība, kur rodas sadzīves atkritumi, ir Rīga, kur sašķiroto atkritumu daudzums patlaban ir tikai apmēram 10% no visiem rīdzinieku atkritumiem, turklāt daudzviet šķirošanas iespēju cilvēkiem nemaz nav.

Daudzos mikrorajonos padomju arhitektūras mājās cilvēki ir izlutināti ar atkritumu stāvvadu, līdz kuram var aiziet istabas čībās, neizejot no mājas, un visu iemest vienā konteinerā mājas pirmajā stāvā.

Rīgā situācija ar šķirošanu nav iepriecinoša, dažviet ir tikai plastmasas vai papīru konteineri, bet, kur likt stiklu, iedzīvotājiem jāizdomā pašiem, bet citviet nav pat šādas šķirošanas iespējas, liecina arī “Aizliegtā paņēmiena” aptauja sociālajā tīklā “Facebook”.

Raidījuma komanda sarīkoja eksperimentu – Ziepniekkalnā pie nama Ozolciema ielā 32, kurā deklarējušies vairāk nekā 200 cilvēki, uzstādīja divus šķirošanas konteinerus.

Zaļajā konteinerā jāmet stikls - stikla burciņas, pudeles, stikla glāzes, vāzes. Savukārt dzeltenajā - visi pārējie sašķirotie atkritumi: gan metāls, gan plastmasa, salātu trauciņi un maisiņis, gan papīrs, gan sulu un piena pakas. Galvenais, lai viss būtu daudzmaz tīrs.

Šādi konteineri, kuros it kā viss ir kopā, bet tajā pašā laikā viss iepakojums ir nošķirots no produktu atliekām, kļūst arvien populārāki, jo tālāk jau atkritumus šķiro šķirošanas laukumos, un uz šķirošanas līnijām tiek atlasīta plastmasa, papīrs un metāls. Šis ir arī iemesls, kāpēc nereti atkritumu apsaimniekotāji atsevišķi novietoto kartona un plastmasas konteineru saturu samet vienā mašīnā, jo viss tiks vēlāk sašķirots, galvenais, lai nav ēdienu atliekas.

Pēc “Rīgas namu pārvaldnieka” datiem, vienā mēnesī visas mājas iedzīvotāji rada aptuveni 50 kubikmetrus atkritumu un vidējais rēķins par to uz visu māju ir mazliet virs 500 eiro.

Un 19 dienās kopš šķirošanas konteineru uzstādīšanas, bez jebkādiem papildu informēšanas pasākumiem, iedzīvotāji jau pamanīja šos konteinerus un sāka tos izmantot. Un šajā laikā sašķirotās dažāda veida plastmasas daudzums sasniedza 142 kilogramus un 63 kilogramus stikla.

Bet raidījuma komanda nolēma rīkot arī informatīvo kampaņu, sagatavoja iedzīvotājiem skaidrojošus bukletus, apciemoja viņus mājās un kādu sestdienu sarīkoja “Šķirošanas svētkus” pagalmā.  Interesentu netrūka, un daudzi atzina, ka ir gatavi šķirot atkritumus, citi stāstīja, ka ir grūti mainīt paradumus, daži neredzēja jēgu šķirošanai, ja viss nonāk vienā konteinerā vai vienā atkritumu mašīnā. Bet lielākoties cilvēki bija atsaucīgi.

Un tā 19 dienas pēc informēšanas kampaņas sašķirotas dažāda veida plastmasas daudzums bija 198 kilogrami jeb, salīdzinot ar pirmo reizi, pieaugums bija 40%. Sašķirotā stikla daudzums bija 187 kilogrami - trīs reizes vairāk nekā pirmajā reizē.

Šķirošanas kvalitāte gan varēja būt labāka – iepakojums nereti tika izmests kopā ar ēdiena paliekām, kas sabojā visu pārējo. Tāpat stikla iepakojums mests pie papīra, un stikla konteineros bija liels piejaukums - dažādi sadzīves priekšmeti, trauki, kosmētika, parfimērija, kas nav stikla iepakojumā.

Tomēr eksperiments pierādīja, ka iedzīvotāji gatavi šķirot atkritumus, ja tiek informēti. Bet Rīgas pašvaldībā ar atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem nodarbojas tikai viens darbinieks, kas komunicē gan ar atkritumu apsaimniekotājiem, gan ar iedzīvotājiem.

Diemžēl raidījumā skolotajā Ziepniekkalna mājā Ozolciema ielā 32 pēc eksperimenta beigām šķirošanas konteineru nebūs. Sākotnējā iecere, ka tos turpmāk varētu uzturēt firma “Clean R”, ar ko “Rīgas namu pārvaldniekam” noslēgts līgums, tomēr nepiepildījās, jo, kamēr vieni šķiro, citi blakus konteineriem noliek maisus ar nešķirotiem atkritumiem.

“Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis Krists Leiškalns skaidroja, ka “konkrētās mājas problēma ir, dzīvokļu īpašnieki ir pateikuši, ka tur tas konteiners atrasties nedrīkst, nekādā gadījumā, nekādā veidā”.

“Atrodoties šajā vietā, kur iet garām diezgan liela plūsma cilvēku, šī miskaste netiek izmantota kā atkritumu šķirošanas konteiners, kurā nonāk šķirotie atkritumi, bet diemžēl tiek izmantots vienkārši kā atkritumu konteiners. Un faktiski veidojās arī miskaste apkārt šim konteineram,” skaidroja Leiškalns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti