Ekonomiskajos noziegumos specializēto tiesu uzņēmēji atbalsta, bet tiesneši – skeptiski

Tieslietu ministrijas ieceri izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanai atbalsta Ārvalstu investoru padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). . Savukārt tiesneši uz priekšlikumu skatās skeptiski.

ĪSUMĀ:

  • Ministrs Bordāns piedāvā veidot specializēto tiesu. 
  • Jaunā tiesa specializētos komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu iztiesāšanu.
  • Izskatītu gan civillietas (komercstrīdus), gan krimināllietās (kukuļošanu, naudas atmazgāšanu).
  • Specializētā tiesa darbu sāktu pēc diviem gadiem.
  • Ministrs uzskata, ka tā izdotos samazināt lietu izskatīšanas termiņus un uzlabot spriedumu kvalitāti.
  • Ārvalstu investori un vietējie uzņēmēji atbalsta specializētu tiesu.
  • Savukārt tiesneši uz priekšlikumu skatās skeptiski.

Rosina specializētu tiesu

Latvijas tieslietu nozares smagākais izaicinājums jau ilgstoši ir nesamērīgi garie lietu izskatīšanas termiņi. Pēdējos gados gan situācija nedaudz uzlabojusies, dažādu reformu rezultātā tiesu darbs kopumā kļuvis efektīvāks. Taču sarežģītu un specifisku lietu izskatīšana joprojām ievelkas. Piemēram, Eiropas Komisija norādījusi, ka naudas atmazgāšanas lietu izskatīšanas ilguma ziņā Latvija ir priekšpēdējā vietā Eiropas Savienības (ES) valstu vidū.

Tādēļ tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) iecerējis Latvijā izveidot īpašu tiesu, kas specializētos tieši ekonomiskajos un finanšu noziegumos: “Tam ir nepieciešams izveidot specializētu tiesnešu korpusu, kas būtu apmācīti tieši šādu lietu izskatīšanā. Tas dotu ātrumu, bet kas ļoti svarīgi – arī kvalitāti.”

Ekonomisko lietu tiesas izveidei pirmajā gadā būtu nepieciešams aptuveni pusmiljons eiro, bet pēc tam ik gadu aptuveni 300 000 eiro.

Bordāns ir pārliecināts, ka valsts šos līdzekļus atgūs ar uzviju, jo šāda prakse atslogos rajonu tiesas un uzlabos uzņēmējdarbības vidi, kas savukārt piesaistīs ārvalstu investorus. 

Tieslietu ministrija plāno, ka Ekonomisko lietu tiesa Latvijā varētu sākt darbu 2021. gada sākumā. Tajā strādātu vismaz septiņi tiesneši, un tiesa gadā izskatītu aptuveni 360 lietas.

Uzņēmēji atbalsta 

Gan Ārvalstu investoru padome, gan vietējos uzņēmējus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vairākkārt aicināja politiķus ķerties pie šādas specializētas tiesas izveides.

“Šie priekšlikumi Ārvalstu investoru padomes dienaskārtībā ir jau četrus gadus. Mēs esam priecīgi, ka Tieslietu ministrija ir saklausījusi šos priekšlikumus, mums ir aktīvs kopdarbs, un, mūsuprāt, specializācija ir tas, kas nepieciešams komersantiem,” sacīja Ārvalstu investoru padomes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis.

“Ja mēs tā varam salīdzināt, tad juristi ir kaut kur pielīdzināmi dakteriem. Nav pareizi, ka zobārsts remontē vēderu vai ķirurgs – zobus. Pirms vēlēšanām kamera aicināja partijas savās ekonomiskajās programmās ielikt vairākus jautājumus. Arī šī bija viena no tām lietām, pie kurām lūdzām piestrādāt. Prieks, ka tas virzās uz priekšu,” pauda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Tiesneši skeptiski

Tiesneši nesteidzas atbalstīt ideju par specializētu tiesuZane Mače

    Ideju ministrs pirmdien prezentēja Tieslietu padomē, kura gan noraidīja ministra ierosinājumu, uzskatot, ka vispirms jārunā par tiesnešu specializāciju, nevis īpašas tiesas veidošanu. Taču šim lēmumam ir tikai rekomendējošs raksturs.

    Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš sacīja, ka kolēģu viedoklis ir piesardzīgs: “Iespējams, ir jāsāk ar tiesnešu specializāciju. Tad mēs varam skatīties tālāk, cik viņa izrādīsies efektīva. Iespējams, tiesnešu specializācija var būt efektīvāka nekā jaunas tiesas izveide, jo jaunas tiesas izveide tā ir visas tiesu sistēmas pārveidošana.”

    Pirms pārejas uz tā dēvēto tīro tiesu sistēmu bija bažas, vai rajona tiesas tiks galā ar sarežģītu lietu izskatīšanu. Iepriekš tās skatīja pieredzējušākie apgabaltiesu tiesneši. Siliņš saka, toreiz šaubas atgaiņātas. Viņš gan nesteidz piekrist ministram par rajona tiesu slikto darbu.

    Kritiskāks pret ieceri ir Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, lai gan viņš atzīst, ka ministra mērķi ir labi. “Bet diemžēl piedāvātais risinājums, manuprāt, es būšu patiess, tas ir strupceļš. Viņš vienkārši rezultātu nedos nekādu,” sacīja Stukāns.

    Stukāns, kurš septiņus gadus pirmajā instancē izskatīja tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, sacīja – tik ilgs iztiesāšanas laiks nebija viņa izvēle. Kārtību nosaka Kriminālprocesa likums, un pēc tā darbosies arī ministra iecerētā tiesa.

    “Un kas tad notiek tiesā pēc mūsu Kriminālprocesa likuma? Viss sākas ar pirmo nozieguma izdarīšanas dienu. Tātad mēs pārbaudām katru stundu, katru dienu nabaga Ventspils lietā 10 gadus dzīves. Kaut amatu ieņēma, kāpēc ieņēma… Nu ko tur vēl ātrāk? Šī tiesa specializētā sestdienās strādās? Kā viņa var ātrāk izskatīt, ja process… nu rakstīts, debašu ilgus man ierobežots,” skaidroja Stukāns.

    Specializētās tiesa atrašanās Rīgā radīs arī pieejamības problēmas, uzskata tiesnesis.

    Savukārt viņa kolēģis Zigmunds Dundurs uztraucās arī par korupcijas risku: “Tiek piedāvāts veidot mazu, specializētu tiesu ar dažiem tiesnešiem, plaša profila ekonomisko lietu izskatīšanai, turklāt par visu Latviju.

    Vai ir apsvērts jautājums par to, ka ar laiku veidosies noslēgtā vide, kur tiesnešiem izveidosies tāds subjektīvisms jautājumu izskatīšanā?

    Un nākamais: vai neveidosies šie te korupcijas riski? Manuprāt, tie ir būtiski jautājumi, kas ir jāapsver.”

    Tiesneši Tieslietu padomes sēdē norādīja, ka neiebilstu pret daudzviet Eiropā pastāvošās Komerctiesas izveidi. Taču specializētā krimināltiesā ieguvumu nesaskata. Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, tādas nekur Eiropā nav. Diskusijas par šo tēmu vēl turpināsies.

    KONTEKSTS:

    Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau iepriekš pauda ieceri veidot specializētu tiesu. 3. jūnijā ministrs ieceri prezentēja Tieslietu padomē.

    Savukārt Tiesnešu biedrības vadītājs Juris Siliņš izteicās, ka šādu specializētu tiesu izveidošana būtu piemērota lielākām valstīm: "Ņemot vērā to, ka Latvijā kopumā ir ap 550 tiesnešu, no kuriem vairāk par 300 strādā pirmās instances tiesās, būtu problemātiski šo tiesu noslogot ar to lietu kategoriju, kurās tā specializēta." 

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti