Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors un ekspolitiķis Gunārs Kūtris teica, ka ministram vajadzētu pārzināt savu tēmu.
"Pirms katras tēmas sakārtošanas ir labi šo tēmu iepazīt. Tāpēc ir labi, ja tiek audits veikts. Bet no otras puses – cilvēki, kuri nāk uz konkrētiem ministru amatiem – viņiem sava tēma ir jāzina un jānāk ar jau gatavu darbības programmu," komentēja Kūtris.
Tiesnešu biedrības vadītājs Juris Siliņš savukārt izteicās, ka Bordāna specializēto tiesu iecere nav pamatota.
"Šāda specializētu tiesu izveidošana būtu piemērota lielākām valstīm.
Ņemot vērā to, ka Latvijā kopumā ir ap 550 tiesnešu, no kuriem vairāk par 300 strādā pirmās instances tiesās, būtu problemātiski šo tiesu noslogot ar to lietu kategoriju, kurās tā specializēta. Turklāt paliek atklāts jautājums – ja tiek izveidota šāda specializēta pirmās instances tiesa, vai nav jāveido arī specializēta apelācijas instances tiesa un varbūt arī specializēta augstākā tiesa? Šie jautājumi nav atbildēti," skaidroja Siliņš.
Toties Bordāna ieceri palielināt tiesu darbinieku atalgojumu eksperti atbalsta.
Bordāns otrdien iepazīstināja valdību ar savām iecerēm tieslietu sistēmas attīstībai - viena no viņa prioritātēm būšot tiesu specializācija. Bordāna plāns paredz jau šogad, ņemot par pamatu kādu no Rīgas tiesām, izveidot specializētu tiesu, kura izskatītu ekonomiskos noziegumus, sarežģītus komercstrīdus un korupcijas gadījumus. No nākamā gada iecerēts palielināt atalgojumu tiesu un prokuratūras darbiniekiem, piemēram, tiesnešu palīgiem un tiesas sēžu sekretāriem.
Taču, pirms ķerties pie reālām reformām, ministrs iecerējis veikt Latvijas tieslietu sistēmas padziļinātu izpēti, piesaistot starptautisku auditorkompāniju. Ministrs skaidroja, ka šāds pētījums esot nepieciešams tikai tādēļ, lai atbrīvotos no subjektivitātes.
"Jā, man ir redzējums, bet vēlos, lai šis redzējums tiktu apstiprināts ar starptautisku ekspertu slēdzienu. Ja ekspertu slēdziens rādīs ko citu vai būs precīzāks, tad es daudz drošāk un apņēmīgāk varēšu to ieviest dzīvē. Lai tas ir tīrs no subjektivitāes," norādīja Bordāns.
Šāda padziļinātā izpēte no valsts budžeta varētu prasīt līdz 500 000 eiro. Bordāns uzsver, ka tā esot maksimālā summa – iespējams, izmaksas būs krietni mazākas. Turklāt šie tēriņi ar uzviju atgriezīšoties valsts budžetā, jo sakārtota tieslietu sistēma veicināšot investīciju piesaisti un ekonomikas attīstību.
Pētījumu iecerēts sākt jau tuvākajā laikā. Bordāns cer ka piesaistītie eksperti pievērsīs īpašu uzmanību tādiem jautājumiem kā prioritāro lietu noteikšana tiesās un finanšu noziegumu izskatīšana.
Savukārt valsts kontroliere Elita Krūmiņa LTV raidījumā “Viens pret vienu” otrdien, 12.februārī, pauda, la būtu vispirms nopietni jāizvērtē, kas jau ir iegūts pētījumos, un tikai pēc tam jādomā, vai ir nepieciešams vēl kāds papildus pētījums.
Viņa norādīja, ka bieži vien mums valstī gribās starptautisku skatījumu, “ka tas nebūs tā, kā mēs to pateicām, bet es domāju, ka nē - ir jāuzdod darbs, kas jāveic ierēdņiem un speciālistiem, un tikai tad, ja profesionālās kapacitātes trūkst, jāskatās uz starptautiskajiem ekspertiem”.
KONTEKSTS:
Februāra sākumā pēc Saeimas lēmuma izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu viņa partijas biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja par nepieciešamību pēc audita tieslietās. Kādā termiņā audits varētu tikt veikts, Bordāns gan neprognozēja.
"Tiek meklēts, kas ir efektīvs, kas ir traucējis šobrīd sistēmai, tieslietu sistēmai, kas traucē tiesiskumam. Jo pagājušās ceturtdienas [31. janvāra - red.], piemēram, notikums Saeimā - tā patiesībā bija ārkārtēja situācija valstī. Tas bija tiesiskuma pazemojums, kas notika, un mēs skaidrosim, kas ir par iemeslu. Bet - sistēmiski, nevis personiski. Un par to mēs runāsim," stāstīja Bordāns.
