Lai gan Saeimas deputāti ceturtdien pusotru stundu iztaujāja topošo Latvijas kandidātu darbam Eiropas Komisijā Valdi Dombrovski, jau no paša sākuma bija skaidrs, ka nopietnu iebildumu pret viņu nevienam deputātam nav. Vairākkārt tika uzvērts, ka Dombrovska kompetenci ir grūti apšaubīt. Vienīgā kritika bija dzirdama no „Saskaņas centra” deputātiem.
Nekāds balsojums par Valda Dombrovska piemērotību potenciālajam darbam Eiropas Komisijā Saeimas deputātiem nebija nepieciešams. Faktiski, deputāti bija sapulcējušies, lai uzklausītu sava kolēģa Dombrovska skatījumu uz darāmo Eiropā un novēlēt viņa veiksmi.
„Latvija investīciju, ārpolitiska atbalsta un drošības ziņā ir daudz saņēmusi no Eiropas Savienības. Tagad mūsu valsts pienākums ir sniegt labāko iespējamo ieguldījumu Eiropas Savienības darbā - šajā gadījumā tā ir profesionālākā kandidāta izvirzīšana eirokomisāra amatam,” pauda komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
„Tieši Dombrovska vadībā Latvija ne tikai spēja pārvarēt vienu no smagākajām finanšu un ekonomikas krīzēm Eiropā, bet arī atgriezties pie izaugsmes. To apliecina straujais mūsu valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums. Turklāt šo izcilo veikumu ir augstu novērtējuši eksperti un politiķi Eiropā,” sēdē sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Dombrovskis ieguvis nupat aizvadītajās EP vēlēšanās pārliecinošu Latvijas sabiedrības atbalstu, atgādināja komisijas priekšsēdētāja. Arī EP iepriekš aicinājis dalībvalstis virzīt kandidātus no EP ievēlēto deputātu vidus.
Eiropas lietu komisijas deputāti ceturtdien sēdē, iztaujājot Dombrovski, interesējās par viņa redzējumu vairākos jautājumos, tostarp Eiropas Savienības (ES) federalizāciju un attieksmi pret ES līgumu grozījumiem, kā arī ieilgušo diskusiju par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Baltijā.
Paužot savu redzējumu par EK veicamajiem darbiem nākamajos piecos gadus, Dombrovskis uzsvēra – atšķirībā no Latvijas Eiropa tikai patlaban ir uz finanšu un ekonomikas krīzes pārvarēšanas sliekšņa, tāpēc turpmākajos gados ir jākoncentrējas uz ES ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu un jaunu darbavietu radīšanu. Ilgtspējīgas izaugsmes atslēga ir konkurētspēja, un pie tās ir jāstrādā, tostarp stiprinot ES iekšējo tirgu. Tāpat ir jāveicina starptautiskā tirdzniecība, kas ietver arī virzīšanos uz priekšu ar ES brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar ASV un Japānu.
Dombrovskis arī akcentēja, ka ES ir jāņem vērā situācijas Ukrainā sniegtās mācības un jāstrādā pie kopējās ārējās un drošības politikas stiprināšanas.
Bijušais premjers arī neslēpa kādu amatu vēlētos nākamajā Eiropas Komisijā.
„Ar Ministru prezidenti mēs, protams, esam pārrunājuši taktiku, kā mēs konsultācijās virzāmies. Un es uzskatu, ka ir ļoti labas izredzes, ka tas tiešām būs ekonomikas un finanšu bloka portfelis. Līdz ar to nebūs jāskatās uz citiem blokiem,” sacīja Dombrovskis.
Arī SC deputāts Igors Pimenovs piekrita, ka Eiropas lielākā problēma ir lēna izaugsme, bet viņš neredz, ka „mūsu kandidātam, par kuru un ar kuru mēs šodien runājām, izdosies šo problēmu atrisināt, ja līdzšinējā politika, kas piekopta Latvijā, būs tagad atražota ES mērogā”.
„Līdz ar to, es tādai pieejai neuzticos. Es to gribētu godīgi pateikt, lai tas nebūtu pēc tam nekāds pārsteigums,” sacīja Pimenovs.
Kritiski vārdi par Dombrovska un viņa valdību realizēto politiku bija dzirdami tikai no SC deputātiem, jo šī ir vienīgā opozīcijas partija Saeimā. Tika jautāts arī par Dombrovska sievas kredītu. Bijušais premjers vēlreiz norādīja, ka viņš neesot piedalījies lēmumu pieņemšanā par to, kurā bankā nokļūs viņa sievas uzņēmuma kredīts. Un sacīja, ka kredīta nosacījumi arī neesot mainījušies, kopš tas nokļuva "Rietumu bankā".
Ārlietu ministrijas pārstāve, informējot par nākamajiem soļiem šajā procesā, sacīja – vispirms Eiropadomei ir jāizvirza jaunais EK prezidents, ņemot vērā EP vēlēšanu rezultātus. Jauno EK prezidentu apstiprina EP. EK prezidents no dalībvalstu virzītajiem kandidātiem veido un apstiprināšanai EP virza jauno EK sastāvu jeb komisāru kolēģiju. Lēmums par jauno EK kolēģiju tiek pieņemts kopumā, nevis atsevišķi par katru kandidātu.
Pašreizējās EK pilnvaru termiņš ir līdz 31.oktobrim. Jaunas EK neapstiprināšanas gadījumā tas var tikt pagarināts.
