Dombrovskis, kurš pagājušajā nedēļā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija „Jaunās Vienotības” saraksta līderis, patlaban ieņem Eiropas Komisijas viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos. Kariņš uzskata, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās gūtais Latvijas vēlētāju atbalsts ir pietiekami spēcīgs arguments par labu Dombrovska atkārtotai izvirzīšanai.
"Esmu to teicis pirms vēlēšanām. Es to saku tagad, vēl vairāk pēc vēlēšanām, redzot rezultātu, ka
Valdis Dombrovskis, manuprāt, ir tas indivīds ar vislabāko pieredzi, kurš varētu ieņemt pēc iespējas atbildīgāko amatu, kādu vien no Latvijas kāds varētu ieņemt.
Papildus, ja mēs skatāmies uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, mēs redzam divas lietas: viens, par ko, protams, man ir gandarījums, ka mans politiskais spēks, "Jaunā Vienotība" ir skaidri uzvarējusi vēlēšanās vai guvusi vislielāko vēlētāju uzticību, bet konkrēti Valdis Dombrovskis ir saņēmis visvairāk plusus. Mums nebija tādas vienošanās, melns uz balta, - kas uzvar vēlēšanās, kļūt par komisāra kandidātu, - bet es ceru," sacīja Kariņš.
Koalīcijas partijas lēmumu par atbalstu Dombrovskim pirmdien nepieņēma un lūdza iespēju par to diskutēt savās partijās. Oficiāli noteikts, ka komisāru izvēlas premjers. Un viņa izvēlei nav tiešas saistības ar to, kura partija uzvarējusi EP vēlēšanās. Populārāko partiju pārstāvji gan izteikušies, ka redz vajadzību saistīt EP vēlēšanu iznākumu ar komisāra izvēli.
Iespējamais Dombrovska sāncensis Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) Latvijas Televīzijas rīkotā diskusijā pēc EP vēlēšanām uzsvēra, ka respektē "Jaunā Vienotības" uzvaru. Viņš uzskata, ka "Jaunajai Vienotībai" ir pamats izvirzīt savu komisāru, jo vēlētāji savu gribu ir parādījuši.
Dombrovskis pauda, ka ir gatavs darbu turpināt. Pozitīvais vēlēšanu rezultāts iedodot viņa kandidatūrai komisāra amatā papildu demokrātisko leģitimitāti.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" izpētījis, ka diskusijas par eirokomisāra amatu varētu būt spraigas.
KONTEKSTS:
EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvēta “Jaunā Vienotība”, par kuru nobalsoja 26,24% vēlētāju. No šī saraksta EP ievēlēti Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un EP deputāte Sandra Kalniete. Arī “Saskaņa” ieguva divus pārstāvjus EP – par to nobalsoja 17,45%, un EP ievēlēti partijas līderis, atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).
Par NA šogad nobalsoja 16,4%. EP ievēlēti EP deputāti Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde. Tāpat EP iekļuva arī Latvijas Krievu savienība, kuru atbalstīja 6,24%, un ir ievēlēta partijas līdere Tatjana Ždanoka. Šoreiz EP būs arī jaunpienācējs - pirmo reizi EP vēlēšanās startēja un iekļuva “Attīstībai/Par!”, par kuru nobalsoja 12,42%, un ievēlēts ir Ivars Ijabs.
