Latvijas valdībai ir aktīvāk jārīkojas, lai samazinātu valsts budžeta deficītu un vairāk jāpalīdz maznodrošinātiem iedzīvotājiem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tie ir divi būtiskākie EK ieteikumi mūsu valstij. EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmas reforma joprojām Briselē raisa daudz jautājumu.
"Mēs, protams, saprotam valdības politiskos mērķis, tajā skaitā veicināt nodokļu nomaksu.
Tomēr analīze parāda, ka tas var skart plašākas iedzīvotāju kategorijas. Līdz ar to ir zināmi riski, ka var samazināties veselības pakalpojumu pieejamība," atzina Dombrovskis.
Tajā pašā laikā atzīstami tiek vērtēta papildu līdzekļu piešķiršana veselības aprūpei šī gada budžetā.
Dombrovskis piebilda, ka Latvijā, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, ir augsti sabiedrības nevienlīdzības rādītāji. Proti, plaisa starp bagātiem un nabagiem ir visai liela. Tādēļ valdībai būtu jādara vairāk, lai palīdzētu maznodrošinātiem iedzīvotājiem ar zemu izglītību atrast legālu darbu.
"Latvijai, līdzīgi kā citām valstīm, faktiski ir tradicionāla rekomendācija par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka, it īpaši no zemu atalgotā darbaspēka, uz citām nodokļu bāzēm, kas mazāk ietekmē izaugsmi. Un tiešām, mums par šo jautājumu ir bijušas diskusijas arī iepriekš – cik lielā mērā nodokļu reforma šos mērķus sasniedz. Un Eiropas Komisijas vērtējums bija, ka šie mērķi tiek tikai daļēji sasniegti. Tādēļ mēs uzturam šo rekomendāciju," sacīja Dombrovskis.
Tāpat Brisele aicina Latviju neaizrauties ar budžeta deficītu un izmantot pašreizējo ekonomisko izaugsmi, lai sagatavotos nākotnes izaicinājumiem. Līdzīgi ieteikumi gan ir izteikti praktiski visām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas budžeta izmēru var palielināt, arī aktīvāk apkarojot nodokļu nemaksāšanu, jo mūsu valstī kopumā ir visai mazs budžets salīdzinājumā pret iekšzemes kopproduktu.
EK mudina arī uzlabot valsts pārvaldes sistēmas efektivitāti, it sevišķi pašvaldību līmenī. Tāpat ir iespējami uzlabojumi valstij piederošajos uzņēmumos. Savukārt pozitīvi tiek vērtēja maksātnespējas procesa pilnveidošana, pasvītro Dombrovskis.
"Maksātnespējas regulējums kopumā tomēr pēdējo gadu laikā ir pilnveidots. Un mēs uzsveram, ka ir nepieciešams turpināt veikt iepriekšējo maksātnespējas procesu izvērtējumu," norādīja EK viceprezidents.
Šī gada ieteikumos tiek uzsvērta arī nepieciešamība aktīvāk cīnīties ar interešu konfliktiem. Pašreizējā pieeja, pēc EK domām, ir pārāk formāla un neefektīva.
KONTEKSTS:
Neviennozīmīgu EK vērtējumu izpelnījušies Latvijas valdības un Saeimas centieni reformēt veselības aprūpes nozari. Eiropas Savienības eksperti uzteic to, ka šogad šai jomai novirzīti būtiski lielāki budžeta līdzekļi, taču pērnā gada nogalē pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietverto apdrošināšanas principu sauc par riskantu. EK ziņojumos par Latviju jau vairākkārt akcentētas problēmas veselības aprūpes jomā. Bez aizrādījumiem neiztika arī marta sākumā publiskotajā EK ziņojumā.
Tajā paustas bažas par to, kādu ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem atstās pērn pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietvertie principi. Saskaņā ar tiem iedzīvotājiem, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un nav brīvprātīgi pievienojušies valsts veselības apdrošināšanai, būs pieejams ļoti ierobežots veselības aprūpes pakalpojumu klāsts.
