EK brīdina: Reforma var pasliktināt veselības aprūpes pieejamību Latvijā

Neviennozīmīgu Eiropas Komisijas vērtējumu izpelnījušies Latvijas valdības un Saeimas centieni reformēt veselības aprūpes nozari. Eiropas Komisijas eksperti uzteic to, ka šogad šai jomai novirzīti būtiski lielāki budžeta līdzekļi, taču pērnā gada nogalē pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietverto apdrošināšanas principu sauc par riskantu.

Eiropas Komisijas ziņojumos par Latviju jau vairākkārt akcentētas problēmas veselības aprūpes jomā. Bez aizrādījumiem nav iztikts arī šoreiz.

Ziņojumā, kas publiskots trešdien, 7.martā, paustas bažas par to, kādu ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem atstās pērn pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietvertie principi.

Saskaņā ar tiem iedzīvotājiem, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un nav brīvprātīgi pievienojušies valsts veselības apdrošināšanai, būs pieejams ļoti ierobežots veselības aprūpes pakalpojumu klāsts.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile šo ieceri sauc par riskantu.

„Pastāv zināms risks, ka pašreizējā stadijā esošās veselības reformas rezultātā zināmai iedzīvotāju daļai piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem var kļūt apgrūtināta, un tādējādi pieaug risks, ka pieaugs neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits, jo šis pakalpojums joprojām būs pieejams visiem,” norādīja Dagile.

Jau pērnruden, kad Veselības aprūpes finansēšanas likums vēl tikai tika apspriests Saeimā, līdzīgas bažas pauda Tiesībsarga birojs. To pārstāvošā Ineta Rezevska toreiz atzina, ka viņu „satrauc šie 300 tūkstoši, kas nebūs darba attiecībās, kas nebūs pašnodarbinātie un kas nebūs arī atbrīvotās kategorijas”, un nesaņems valsts apdrošināšanu.

Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile norādīja uz vēl kādu aspektu – “plānotie ienākumi no iedzīvotājiem, no sociālā nodokļa nomaksas ir salīdzinoši mazi, bet tie ir izšķiroši attiecībā uz to, vai cilvēkam ir pieejams pilnais grozs vai arī pakalpojumi ierobežotā apjomā”.

KONTEKSTS:

Plānots, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana pilnā apmērā sāks darboties no 2019. gada, kad  valsts apmaksātos veselības pakalpojumus saņems visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī vairākas valsts apdrošinātās grupas, bet pārējiem būtu jāmaksā noteikta summa mēnesī. 

Ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt