Sadaļas Sadaļas

«Eiropas gada cilvēka Latvijā» favorīti: Māris Sirmais un politiķi

Uz „Eiropas gada cilvēka Latvijā" titulu vairs pretendē tikai pieci kandidāti, kuru vidū ir diriģents Māris Sirmais un četri politiķi, vēsta „Eiropas kustība Latvijā".

Balsojums vēl ilgs tikai nedēļu un tās laikā balsotājiem būs jāizšķiras starp Sirmo, premjeru Valdi Dombrovski („Vienotība"), kura vietā ap gadumiju gan stāsies cits politiķis, finanšu ministrs Andris Vilks, eiroparlamentāriete Inese Vaidere, kā arī Eiropas Savienības tiesnesis Egils Levits.

Eiropas kustība Latvijā jau ir arī apkopojusi argumentus, kādus balsotāji min, deleģējot balvai savu favorītu, kā arī viņu atbildes uz balsotāju jautājumiem. Tiesa, ne visi favorīti pagaidām uz šiem jautājumiem ir atbildējuši.

Andris Vilks – finanšu ministrs

Pamatojums. Līdz šim labākais finanšu ministrs, kurš saprot, ko dara, kuram rūp Latvijas finansiālā stabilitāte un kura darbs ir bijis būtisks tālākai Latvijas integrācijai Eiropā; Ļoti atbildīgs, zinošs un inteliģents cilvēks! Ikvienu valsts ministru vēlētos redzēt tieši tādu!; Daudz paveicis Latvijas starptautiskās ietekmes stiprināšanai ES, pārstāvot fiskālās disciplīnas un atbildīgas finanšu plānošanas principus; Viņa vadībā sastādīti vairāki valsts gada budžeti, kas galu galā Latviju noveduši pie reālas eiro ieviešanas!

Egils Levits – ES tiesas tiesnesis

Pamatojums. Cilvēks, kurš šogad visvairāk ir veicinājis patriotisku un eiropeisku domāšanu; Nostiprinājis Latvijas kā nacionālas Eiropas valsts būtību Latvijas Republikas Satversmes preambulas projektā, bagātinot un pilnveidojot sabiedrisko domu; Izstrādājis Satversmes preambulas projektu, kas vērsts uz latviešu nācijas pašapziņas un atbildības veicināšanu; Harizmātiska persona, kas spēj aizraut kā politisks līderis.

Atbildes uz jautājumiem:

- Vai atbalstāt Valsts padomes izveidi Latvijā pēc Francijas piemēra, kur šim institūtam ir uzticēta autoritatīva, konsultatīva loma jautājumu izvērtēšanai no konstitucionālo normu skatu punkta pirms attiecīgā jautājuma (likuma) izsludināšanas?

Par jaunas valsts institūcijas - Valsts padomes - nepieciešamību rakstīju jau 2005.gadā.  Francijā Valsts padome pastāv kopš 1799.gada, kad to izveidoja Napoleons (vēlāk šis modelis tika pārņemts arī daudzās citās valstīs, piemēram, Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Portugālē, Grieķijā u.c.).  Valsts padomei vajadzētu būt juridiski-politiskai institūcijai, kas konsultē tās valsts galvenās institūcijas, kas pieņem lēmumus - Ministru kabinetu, Saeimu, Valsts prezidentu, varbūt arī citas. Valsts padomei vajadzētu sagatavot primāri juridiskus atzinumus par plānotiem vai iespējamiem valsts lēmumiem un projektiem, taču tiem jāietver arī tālredzīgāki politiski apsvērumi, kas nav primāri saistīti ar partiju politiku, bet gan orientēti uz valsts un sabiedrības interesēm kopumā.  Tādēļ Valsts padomes sastāvā vairākumā  vajadzētu būt juristiem, kuriem ir liela autoritāte, bet kuriem ir arī plašāks politisks, vēsturisks, sabiedrisks, kultūras apvārsnis.  Papildus tur varētu būt arī bijušie Valsts prezidenti vai citi politiķi ar autoritāri un pieredzi. Šāda institūcija  veicinātu mūsu valsts vadības svarīgu lēmumu tālredzīgumu un kvalitāti, palīdzētu pacelt šādus lēmumus virs ikdienas politiskajām domstarpībām un noorientēt tos uz tālejošām, ilgtermiņa valsts un sabiedrības interesēm.

- Kā vērtējiet Latvijas Republikas tieslietu ministra Jāņa Bordāna darbu?

Jānis Bordāns  ir viens no labākajiem atjaunotās Latvijas tieslietu ministriem - principiāli orientēts uz tiesiskumu, nacionāli un demokrātiski domājošs, ar krietni plašāku redzējumu kā tikai savas nozares speciālists.

-  Kas Latvijā būtu jādara, lai reformētu segregēto vispārējās izglītības sistēmu.

Segregētā izglītības sistēma, kur viena daļa jaunās paaudzes tiek atdalīta no mūsu kopējās latviešu valodas, kultūras, vēstures redzējuma, atražo padomju sistēmas struktūras, apgrūtina šīs jaunās paaudzes daļas dabisku un automātisku ieaugšanu un integrāciju latviskajā informācijas telpā. Šāda sistēma veicina sabiedrības sašķeltību.  Tādēļ tā būtu jāreformē, lai nodrošinātu vienotu skolu sistēmu visiem Latvijas bērniem. Šāda reforma ir ļoti rūpīgi un profesionāli jāsagatavo, it sevišķi jānodrošina, ka tie skolnieki, kas latviešu valodu mājās nav apguvuši pietiekamā līmenī, to var paātrināti apgūt speciālās nodarbībās, jānodrošina arī tas, ka skolnieku savstarpējā sarunvaloda skolās ir latviešu valoda. Šeit daudz ko var mācīties no paraugiem citās Eiropas valstīs, kā tās integrē vienotā skolu sistēmā bērnus, kuri mājās nerunā valsts valodā; Rietumeiropā skolnieku segregācija pēc valodas principa praktiski neeksistē.  Lai veicinātu mazākumtautību valodas, tās būtu jāpasniedz kā atsevišķs priekšmets.  Reforma būtu jāveic pakāpeniski - vispirms jānodrošina priekšnoteikumi, it sevišķi jāsagatavo skolotāji, tad jāsāk ar pirmo klasi. Tātad reforma var pakāpeniski tikt  veikta 12 gados.

- Vai Latvijā ir nepieciešams visas tautas vēlēts Valsts prezidents?

Tautas vēlēts prezidents ir iespējams. Jautājums ir, kādas tad būtu Valsts prezidenta pilnvaras. Tomēr nedomāju, ka ar to tiks atrisinātas tās problēmas, uz kuru atrisināšanu cer šī modeļa piekritēji. Jo vēlētāji jau ir tie paši, kas vēlē Saeimu - kādēļ gan lai vēlētāji, vēlot prezidentu, principiāli vadītos no citiem politiskiem kritērijiem, nekā tad, kad viņi balso par Saeimas deputātu kandidātiem? Arī citu valsts pieredze rāda, ka tautas vēlēts prezidents praktiski vienmēr ir kāds no lielākā politiskā spēka pārstāvjiem. Katrā ziņā, valsts politika tad lielākā mērā būs atkarīga no viena konkrēta cilvēka labajām vai sliktajām īpašībām, spējām un deficītiem, kā tas ir tagad.  Neesmu principiāli pret tautas vēlētu prezidentu, taču neredzu arī īpašu labumu, ko tas varētu dot, salīdzinot ar pašreizējo sistēmu. Šai ziņā esmu neitrāls.

Inese Vaidere – Eiropas Parlamenta deputāte

Latvijas patriote, augstas atbildības cilvēks ar drosmi runāt par Latvijai svarīgiem un sāpīgiem jautājumiem; Veikusi nozīmīgu ieguldījumu, lai Latviju Eiropā pazītu ne tikai kā bijušās PSRS daļu vai nabadzīgu Eiropas nomali, bet gan kā valsti, kura var pamatoti lepoties ar savu pagātni, un pašlaik mērķtiecīgi attīsta savu ekonomiku; Latvijas sievišķā spītība, spēks, gudrība un dzīvesspars, pārstāvot mūs Eiropas Savienībā!

- Kā izdodas saglabāt enerģiju un darba prieku?

Darbs patiešām ir saspringts un, kā mēdzu teikt, sprints piecu gadu garumā, tomēr esmu iemācījusies starp lidojumiem un sēdēm atrast laiku sev. Ik rītu sāku ar vingrojumiem, Rīgā un arī Strasbūrā no rītiem mēdzu skriet. Liels atbalsts ir mana ģimene un, protams, kaķis Roberts, kurš prot ar savu klātbūtni vien radīt manī mieru un sniegt arvien jaunus spēka resursus. Jebkurš darbs labāk sokas, ja dari to, kas pašam patīk, un esmu pateicīga liktenim par iespēju strādāt Latvijai ar prieku.

- Kāda ir Jūsu prognoze, kad Latvija sasniegs vidējo Eiropas labklājības līmeni?

Kopš 1998.gada esmu Latvijas Ekonomikas attīstības foruma (LEAF) prezidente. LEAF ik gadus organizē studentu zinātnisko darbu konkursu, apbalvojot labākos darbus par aktuāliem ekonomikas un izglītības politikas jautājumiem. Pērn LEAF balvu saņēma darbs, kurā tika analizēta Latvijas nominālā un reālā konverģence uz ES vidējo līmeni un ar aprēķiniem tika pierādīts, ka, saglabājot pašreizējos ekonomikas attīstības tempus, vidējais ES IKP līmenis tiks sasniegts pēc 30 gadiem.

Tomēr manā skatījumā viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir noticēt saviem spēkiem. Lai noturētu izaugsmi un vairotu ikkatra labklājību, jāspēj vispirms pašiem novērtēt to, kas mums ir, ko mēs varam, jāsāk domāt pozitīvāk un ieraudzīt to, kas jau sasniegts. Tie, kuri ar prieku dara savu darbu, gūst lielāku gandarījumu un panākumus, tāpēc katram no sirds darot savu darbu, uz šo labklājību nebūs ilgi jāgaida.

- Vai uzskatāt, ka katra sieviete spēj sasniegt to, kas ir izdevies Jums?

Spēja kaut ko dzīvē sasniegt galvenokārt atkarīga no katra paša – kā sievietēm, tā vīriešiem. Esmu vēlējusies ar savu darbu ne tikai nodrošināt iztiku, bet sniegt kādu pievienoto vērtību, lai tas dotu ieguldījumu arī Latvijas izaugsmē. To visu esmu paveikusi saviem spēkiem, ņemot talkā neatlaidību un izmantodama katru iespēju -studējot, strādājot, dibinot kontaktus. Protams, ka liela nozīme ir atbalsta komandai – ģimene ir  pats svarīgākais, bez tās atbalsta sasniegt kaut ko ir sarežģīti, bet ne neiespējami. Un vēl latvieši ir dzimuši inovatori, mūsu tauta, kā vienmēr saku, ir izredzētā, un katram no mums ir spējas sasniegt to, ko patiesi vēlamies.

Māris Sirmais – kora „Latvija" mākslinieciskais vadītājs

Pamatojums. Ja Māris Sirmais uzņemas darbu ar kori, tad gaidāms sūrs darbs un... panākumi!; Spilgta personība Latvijas kultūras dzīvē, fenomenālas darbaspējas, kuru rezultātā Latvijas kori tiek izvesti ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē; Aktīva nostāja sabiedriskajā dzīvē, mūzikas fanātiķis.

Atbildes uz jautājumiem.

- Kādu dziesmu veltītu Latvijas tautas gara stiprināšanai?

Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju"!

- Kā paaugstināt vīru koru kultūru provincē?

- Ne tikai provincē, bet arī visā Latvijā būtu jāpaaugstina vīru kora kultūra, jo kustība ir ļoti apsīkusi. Tas ir jādara, pievēršoties saknēm un jau izglītības līmenī – jāvelta uzmanība zēnu koru attīstībai Latvijā līdzīgi kā to ar lieliem panākumiem šobrīd dara Igaunijā, kur valsts ir piešķīrusi lielas investīcijas zēnu koru kustībai visā valstī. Ar koriem strādā labākie pedagogi, līdz ar to tiek radīta labvēlīga augsne arī turpmākai spēcīgai vīru koru kustībai. Arī mums ir jāsāk ar zēnu koriem!

- Kādas virsotnes Latvijas koru dzīvē vēl sasniedzamas?

- Nekad nevajag domāt par virsotnēm, par panākumiem kā kaut ko galīgu. Māksla un mūzika ir neizsmeļami jēdzieni. Tad, kad liekas, ka ejot vienā virzienā, viss ir izzināts un apgūts, iespējams mainīt skatu punktu un atkal apgūt ko jaunu. Nav tādas formulas, kas pateiktu, uz ko vēl tiekties, tas ir nepārtraukts ceļš. Cilvēka dvēseliskās vibrācijas nosaka to, vai esi pietuvojies tam, ko tu sauc par Notikumu koncertā. Vajadzētu tiekties uz to, lai katrs koncerts un uzstāšanās būtu Notikums – vispirms jau katram viņa paša muzikālajā dzīvē un tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā tiek radīta mūzika. Ja tas tā notiek, tad neizbēgami tiek sasniegtas virsotnes.

Valdis Dombrovskis – LR Ministru prezidents

Pamatojums. Ar savu darbību un rīcību gan pēdējās dienas, gan pēckrīzes laikā ir pierādījis, ka labāka un cilvēciskāka premjera, iespējams, pat politiķa, Latvijai nekad nav bijis; Manuprāt, mēs neprotam pateikties cilvēkiem, kuri Latvijai bezcerīgās situācijās, iet un dara, kaut arī zina, ka vēlāk viņus vienalga par to "sitīs". Dombrovskis ir politiķis, ar kuru varam lepoties gan Latvijas, gan Eiropas līmenī! Pateicoties drosmīgai rīcībai un pareizajiem lēmumiem, veicinājis ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atveseļošanos; Eiropas politiķa cienīga rīcība krīzes situācijā, kad neviens jau otro reizi nevēlas uzņemties atbildību.

Balsojums norisinās jau 16. reizi, līdzšinējos gados ar savu balsojumu esam pateikuši paldies Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, ES komisāram Andrim Piebalgam, Romas Katoļu baznīcas arhibīskapam – metropolītam Zbigņevam Stankevičam, dziedātājam Renāram Kauperam, žurnālistei Inai Strazdiņai, paralimpisko spēļu un pasaules paralimpiešu čempionātu laureātam Aigaram Apinim un citiem.

Šobrīd ikviens vēl var piedalīties 2013. GADA EIROPAS CILVĒKA LATVIJĀ noteikšanā, balsojot par savu kandidātu. Elektroniskā balsojuma anketa aizpildāma Eiropas Kustības Latvijā mājas lapā.

Balsojums noslēgsies 12.decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt