Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Eiropa rīko «prāta vētru» gada garumā

Panorāma

Panorāma

ECT par bērnu obligātu vakcināciju

ECT spriedums par bērnu obligāto vakcināciju paver iespēju noteikt vakcinācijas veicināšanas pasākumus

Spriedums par bērnu obligāto vakcināciju atbilst demokrātijas normām. Tā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), izskatot prasību pret Čehijas valdību, kuru bija iesniegusi čehu bērnu vecāku grupa, kas nepiekrita potēt pirmsskolas vecuma bērnus, kā to pieprasa valsts likums. Šis ir vēsturē pirmais ECT spriedums jautājumā par bērnu obligāto vakcināciju, pret kuru cīnās nelielas, bet aktīvas pretinieku grupas daudzās valstīs. Spriedums dod arī Latvijai iespēju tam, ka nepieciešamības gadījumā valsts varētu noteikt kādus soļus, lai veicinātu bērnu vakcināciju.

Sešu čehu ģimeņu prasība ECT tiesā nav saistīta ar Covid-19 pandēmiju. Lieta attiecas uz 2013.–2015. gadu. Likums Čehijā nosaka, ka vecākiem bērni ir obligāti jāvakcinē pret deviņām slimībām, tostarp B hepatītu, difteriju, garo klepu, stinguma krampjiem, masaliņām. Čehu iestādes vienu ģimeni bija sodījušas ar naudas sodu par to, ka bija atteikusies vakcinēt bērnus. Savukārt vēl piecām ģimenēm bērnus neuzņēma dārziņā, jo nebija izgājuši obligāto vakcināciju. Vecāki uzskatīja, ka tas pārkāpj tiesības uz privāto dzīvi, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants. Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā nosprieda, ka obligātā vakcinācija var tikt uzskatīta par nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, tā nepārkāpj konvencijas 8. pantu, un Čehijas valsts politika ņēmusi vērā bērnu intereses.

"Tas ir tāds pamācošs spriedums tādā ziņā, ka, ja tāda vajadzība būtu, tad varētu domāt par to, ka arī Latvijā noteikt kādus ierobežojumus tiem bērniem, vai naudas sodus tiem vecākiem, kas atsakās savus bērnus vakcinēt, jo tiesa tieši uzsvēra, ka katrā lēmumā ir jāvērtē bērna labākās intereses. Un, kas attiecas uz vakcināciju, bērna labākajās interesēs ir tikt pasargātam no saslimšanas ar nopietnām infekcijas slimībām, no kurām bērns var tikt pasargāts. Un šeit ar vakcināciju tiek pasargāti gan tie bērni, kas ir vakcinēti, gan tie bērni, kuri nedrīkst būt vakcinēti, kuriem ir medicīniskas kontrindikācijas. Un šiem bērniem ir vēl svarīgāk, lai apkārt pārējie būtu vakcinēti," skaidro Tiesībsarga biroja Bērnu nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

"Šis ir bijis ļoti vērtīgs process un spriedums dažādām Eiropas Savienības valstīm, profesionāļiem un vecākiem." norāda Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska. "Tas noteikti tiks ņemts vērā, un varbūt viens lieks kašķis tiks novērsts un palīdzēs tiem speciālistiem, ārstiem, kas rūpējas par bērnu veselību, gan skaidrojot, gan savā iekšējā pārliecībā, ka mēs neesam vieni kā mediķi, ka mūs atbalsta."

Bērnu vakcinācijas līmenis šobrīd Latvijā ir pietiekami augsts un pūļa imunitāte ir nodrošināta. Nav nepieciešams noteikt kādus papildu soļus. Latvijā bērni obligāti jāvakcinē pret 15 infekcijas slimībām.

"Lielākai daļai vakcīnu mums figurē skaitļi 97, 98, 95%, un septiņu gadu vecumā pirms skolas gaitu sākšanas tuvojamies 100%, jo, bērnam aizejot uz skolu, tas tiek aktualizēts. Un ir ļoti būtiski, ka skolā, kur bērnu ir ļoti daudz, bērni ir vakcinēti," norāda Zavadska.

Taču tajos pašos noteikumos par obligāto vakcināciju cita norma nosaka, ka vecāki var atteikties no bērna potēšanas. Tas vecākam ir jāapliecina ar parakstu. Sankcijas par bērnu nevakcinēšanu nav paredzētas. Latvijā bijuši vairāki gadījumi, kad nevakcinēti bērni smagi saslimst. Tiesībsarga birojā uzsver – ārstiem vajadzētu nopietnāk izturēties pret atteikumiem.

"Man nav pārliecības, ka visos gadījumos vecākiem tiešām liek parakstīties, brīdina par iespējamām sekām un liek parakstīties, ar savu parakstu apliecināt, ka uzņemos visu atbildību par to, ka mans bērns netiek vakcinēts. Jo veselības aprūpe ir viens no aizgādības pienākumiem, un, ja šī vakcinācija ir obligāta, tad, tiem, kas drīkst vakcinēties, to vajadzētu darīt," uzsver Grāvere.

Pēc dažādu valstu pētījumiem, tādu cilvēku īpatsvars, kuri atsakās no vakcinācijas, sabiedrībā svārstās ap 2% .

"Šaubīgajiem vai tiem, kas ir bijušie antivakseri un ir mainījuši savas domas, gan ir tendence pieaugt. Tie, kas nav vakcinējuši, un tad tam bērnam ir pieci, seši, septiņi un reizēm pat desmit gadi, un vecāki ir sapratuši, kas šis lēmums nav bijis pareizs un nav bijis bērna interesēs, un tad nāk pie mums," stāsta Zavadska.

Ja bērnu imunizācijas līmenis kristos un rastos infekciju izplatības riski, ECT spriedums ļautu Latvijai noteikt ierobežojumus vai sankcijas nevakcinēto bērnu vecākiem.

Pagājušajā gadā Vācijā ieviesa sodus līdz 2 500 eiro vecākiem, kuri atsakās potēt bērnus pret masalām. Horvātijā Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka bērnu tiesības uz veselību ir pāri vecāku tiesībām izlemt vakcinēt vai nē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt