Pašlaik politiķu diskusijas fokusējas uz jautājumu, vai aizliegt par donoriem kļūt nedzemdējušām sievietēm, tomēr svarīgi būtu pievērsties reģistra izveidošanai, uzskata ārste. Viņa skaidro, ka par risku donoru veselībai ir tikai divi pētījumi. Esot skaidrs, ka pati procedūra ir droša, bet vēl nav pārliecības, kā olšūnu ziedošana sievietes veselību varētu ietekmēt pēc vairākiem gadiem.
Donoru reģistrs būtu noderīgs arī tādā nolūkā, lai Latvijas mazās populācijas vidē nodrošinātu, ka netiek ieņemts bērns no ģenētiskiem radiniekiem. Miskova atzīst, ka neliela incesta varbūtība pastāv, tādēļ to nepieciešams kontrolēt.
Tāpat reģistrs palīdzētu arī bērniem, kuri ieņemti no donoru materiāla. Pēc Miskovas teiktā, bērnu psihisko veselību labāk ietekmē tas, ja viņi pēc pilngadības sasniegšanas vai pēc vecāku izvēles uzzina par saviem “donoru vecākiem”.
Par dzimumšūnu donoru reģistra izveidi trešdien, 28.martā, spriež Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Reģistru varētu ieviest nākamā gada vidū.
KONTEKSTS:
Saeimas Sociālo lietu komisija bija nolēmusi martā sākumā virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm, tomēr vienojās, ka likumprojektā vēl veicami precizējumi.
Grozījumi vairākas reizes nonākuši Saeimas plenārsēdes darba kārtībā, bet tikuši izslēgti no tās. Likumprojekts izpelnījies arī sabiedrības iebildumus, pret to notikuši arī vairāki protesti.
Veselības un Labklājības ministrija vēlas atstāt līdzšinējo kārtību, ka par donoru var būt vesela sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
