Viņš sacīja, ka apvienības „Vienotība" Saeimas frakcija sacījusi jāvārdu idejai, ka turpmāk izsniegs 700 atļaujas gadā par 150 000 eiro un papildus 100 atļaujas, par kurām būs jāmaksā līdz pusmiljonam eiro.
Turpmākajos gados atļauju skaitu samazinās par 175, līdz 2016. gadā izvērtēs, vai tad atļaujas vispār vēl ir vajadzīgs izdot un programmai ir jāpastāv.
Šo priekšlikumu atbalstīja arī Nacionālā apvienība un Reformu partija. "Reformisti" norādīja, ka uzticas premjeram, tāpēc piekrīt šādam priekšlikumam. Vienlaikus Reformu partija akcentē, ka tās frakcijā bijuši dažādi viedokļi un rūpīgi jāvērtē, kā par atļauju izsniegšanu iegūto naudu valsts turpmāk izmanto. Tomēr budžeta vārdā - proti, lai budžets tiktu pieņemts, - Reformu partija ir piekritusi.
Premjers gan piebilda, ka „Vienotība" joprojām uzskata, ka šis nav optimālākais risinājums. Taču atgādināja, ka nevienošanās gadījumā Nacionālā apvienība draudēja nebalsot par budžetu. „Sverot šīs lietas mēs jau no pašās sākuma indicējām, ka esam gatavi kompromisiem un tomēr šo ekonomisko stabilitāti un saprātīgu budžeta pieņemšanu uzskatām par būtiskāku jautājumu. Saturiski mēs protams, neesam sevišķi atbalstoši šai idejai, bet to darām, lai panāktu atbalstu daudz būtiskākam jautājumam, kas ir budžets," sacīja Dombrovskis.
Premjers gan pauda nožēlu, ka netiek ņemts vērā nozares viedoklis. Tomēr vairs neesot apdraudēts budžets. Savukārt Nacionālā apvienība pauda apmierinājumu ar panākto gan atzīstot, ka vēlamais rezultāts nav sasniegts. „Tas nav ideāls no NA redzesloka, taču tas ir absolūtais maksimums, ko var realizēt šajā situācijā," teica NA līderis Raivis Dzintars, paužot, ka bez viņa ultimāta nebūtu sarucis atļauju izdošanas apjoms un palielinājies maksas par atļaujas izsniegšanu slieksnis.
Līdzīgi arī Reformu partijā norāda, ka Nacionālajai apvienībai piekāpušies budžeta dēļ. Taču saturiski labāk būtu izvēlējušies Ekonomikas ministrijas piedāvājumu. RP līderis Edmunds Demiters gan norāda, ka viņu ideja bijusi izsniegt līdz 800 atļaujām gadā. „Mēs akceptēsim premjera izvēli, jo saprotams, ka budžeta dēļ mēs nevaram atļaut budžeta tālāku atlikšanu," saka Demiters.
Koalīcijā esošo partiju kompromiss, visticamāk, nozīmē, ka Zaļo un zemnieku savienībai valdībā vieta tomēr neatradīsies. „Ja būs konkrēts priekšlikums un pie šādas tēmas mēs nonāksim, tad lemsim. Par to mēs šodien nerunājām. Koalīcijā ir problēmas, bet es redzu, ka premjers šo jautājumu risina," sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Partijas gan atzīst, ka attiecības to starpā notikušās diskusijas nav uzlabojušas. Tiesa, piemēram, Dzintars notikušo vērtē samierinieciski. „Politika jau nav nekāds labo attiecību klubiņš, kur viens otru partijas ļoti mīlētu un aiz labpatikas pavadītu laiku kopā. Te nāk cilvēki ar dažādām interesēm un tāpēc jau ir jāpanāk kāda vienošanās. Arī mēs neesam apmierināti ar to rezultātu, kāds ir, bet tas ir daudz labāk, kā būtu bijis turpinoties šim procesam nekontrolēti," teica Dzintars.
Partijām gan vēl jāvienojas kādā tempā grozījumus par atļaujām Imigrācijas likumā skatīs. Iepriekš Nacionālā apvienība uzsvēra, ka arī oficiālai lēmumu pieņemšanai jānotiek līdztekus ar budžetu, jo vienkārši uz solījumiem nepaļausies.
Gala lēmumu visas trīs koalīcijas partneres pieņems ceturtdien, kad gaidāma koalīcijas sēde.
Vēstīts, ka termiņuzturēšanās atļaujas un to izsniegšana jau vairākas nedēļas bija kā karsts kartupelis koalīcijā. Nacionālā apvienība paģērēja programmas pakāpenisku pārtraukšanu, argumentējot savu nostāju ar to, ka Latvijas ģimenes nevar iegādāties šos īpašumus, kā arī faktu, ka neargumentēti pieaug nekustamā īpašuma cenas. Pārējās partijas šajā jautājumā ieņēma atturīgu nostāju. Konflikts partiju vidū izvērtās tik plašs, ka Nacionālā apvienība pagājušajā ceturtdienā pat nepiedalījās balsojumā par valsts budžeta nodošanu Saeimas komisijām.
