Pirms pāris gadiem tika ieviests tā sauktais “zaļais koridors”, taču vai tas ir bijis gana efektīvs rīks, lai mazinātu ielaisto vēža gadījumu skaitu? Pacientiem arvien nosaka nepareizas diagnozes, diagnostikas aparatūra nereti ir novecojusi vai vispār nestrādā, pacientiem nosaka paliatīvo aprūpi, bet vēlāk, saņemot palīdzību citā valstī, izrādās, ka audzēju ir iespējams samazināt un cilvēka mūžu – paildzināt.

Projekta mērķis ir valstiskā līmenī aktualizēt pastāvošās problēmas onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā, lai ilgtermiņā varētu panākt savlaicīgu, modernu un kvalitatīvu onkoloģijas pacientu ārstēšanu Latvijā.

Žurnālisti no 29. aprīļa līdz 17. maijam gaidīs pieredzes stāstus par procesiem onkoloģisko slimību ārstniecībā un diagnostikā pēdējo divu gadu laikā. Stāstus iespējams gan sūtīt e-pastā [email protected], gan pastāstīt, zvanot pa tālruni 20553333 katru dienu no plkst.9 līdz 21.

“Vēzim nesaprotamākais ir tas, kāpēc vispār šī slimība rodas. Zinātnieki joprojām cenšas to noskaidrot, tomēr tajā pašā laikā ir daļa, kas ir izpētīta un noskaidrota. Ir valstis, kur sistēma cenšas cilvēkiem palīdzēt,” norādīja projekta idejas virzītājs, LTV žurnālists Guntis Bojārs,

“mēs ar šo projektu gribam panākt to, lai arī Latvijā viss, kas ir izgudrots un ko mēs jau zinām par vēzi, pilnā mērā tiktu pielietots pacientu diagnostikā un ārstēšanā.”

“Mēs regulāri pievēršam pastiprinātu uzmanību tematiem, kas būtiski visai sabiedrībai – sistēmas bērniem, administratīvi teritoriālajai reformai, izglītības kvalitātei,” skaidroja LTV Ziņu dienesta direktore Iveta Elksne, “tagad mēs savus spēkus veltīsim onkoloģijai. Mēs redzam, ka šajā jomā ir daudz problēmu, un tās valstij steidzami jārisina.”

Pašlaik ir sācies izpētes periods. LTV un LSM.lv saturā materiāli par šo tēmu – žurnālistu atklātais, diskusijas un skaļākie jautājumi – izskanēs rudenī. Projekts aplūkos vairākus tematus: pacientu un ārstu atbildību savlaicīgā un precīzā diagnostikā, diagnostikā pielietotās tehnoloģijas, slimības ārstniecībā izmantotās terapijas metodes, medikamentus un to cenas, inovācijas ārstēšanā, starptautiskās sadarbības iespējas kā diagnostikā, tā ārstēšanā, finansējuma problēmas un ārstu algas, psiholoģisko un cita veida atbalstu pacientiem un viņu tuviniekiem. 

Žurnāliste Odita Krenberga uzskata, ka viena no lielākajām problēmām, kādēļ tik daudz problēmu diagnostikas un ārstniecības sistēmā ir “ielaistas”, ir tieši komunikācijas trūkuma rezultāts. “Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ārsti maz runā ar pacientiem. Tā, manuprāt, ir visas sabiedrības problēma – mums nav laika vienam ar otru sarunāties. Vientulība kā tāda ir liela sabiedrības problēma, un būt vientuļam, kad tu esi slims, ir vēl šausmīgāk,” norādīja Krenberga. 

Ikvienu, kuram ir pieredze saistībā ar onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu, aicina dalīties ar savu stāstu, lai žurnālisti varētu atklāt un skaidrot sistēmas problēmas un lai atbildīgās institūcijas ieraudzītu, kas tās ir, un meklētu risinājumus pēc iespējas ātrāk.