68 gadus vecajai pacientei krūts vēzi atklāja agrīni. Nebija nekādu sūdzību, viņa vienkārši atsaucās valsts aicinājumam veikt skrīninga mamogrāfiju. Taču sievietei ir hroniska, progresējoša neiroloģiska blakusslimība, kas liegtu saņemt starošanu.
Medicīnas fiziķi, radiogrāfi, krūts ķirurgi lika kopā zināšanas un prātus un nolēma, ka vēža vietu apstaros uzreiz, operācijas laikā.
RAKUS Krūts ķirurģijas nodaļas ķirurģe Krista Arcimoviča stāstīja: "Mēs pārliecinājāmies, ka nav metastāzes. Tad mēs izņēmām visu audzēju un uzsākām speciālu aparātu, palīgierīču ievadi krūtī. Un, sadarbojoties ar radiogrāferiem un staru terapeitu, visa šī iekārta tika precīzi uzstādīta vietā, kur audzējs bija un tika izņemts, pametām operāciju zāli, minūtes, pusotras laikā, veica šo staru terapiju, un faktiski paciente saņēma visu nepieciešamo devu."
Taču ārsti uzsvēra, ka šī nav metode visiem vēža pacientiem, bet konkrētai grupai.
Arcimoviča norādīja: "Tie visbiežāk ir gados vecāki pacienti, mazāk agresīvi audzēji, kas aug viena mezgla veidā. Milzīgs gandarījums, ka varam sekot līdzi tam, ko dara pasaule."
RAKUS Staru terapijas klīniskās daļas staru terapeits Gints Rausis akcentēja, ka ļoti būtisks bija gan audzēja izmērs – 2,5 centimetri – un tas, ka tas nebija izplatījies nekur citur.
"Šī bija iespēja iedot uzreiz staru terapiju, pēc kuras terapija nav nepieciešama. Daļai pacienšu, kurai nebūtu piedāvājama staru terapijai pēc tam, tas dod lielu drošību," sacīja RAKUS Krūts ķirurģijas nodaļas ķirurgs Kristaps Eglītis.
Eglītis atgādināja, cik būtiski ir atsaukties valsts sūtītajam aicinājumam uz mamogrāfijas izmeklējumu. Šī sieviete tam atsaucās, vēzi atrada agrīni, un viņa dzīvos.
"Jo ātrāk atklās vēzi, jo vienkāršāk ir ne tikai ārstēt, bet arī izārstēt. Skrīninga mamogrāfija Latvijā ir kopš 2009. gada, mērķis ir sasniegt 70% atsaucību, lielākais procents ir 44. Diemžēl atsaucība ir pārāk maza," pauda Eglītis.
Ārsti uzsvēra, ka iespējas ārstēt ir ļoti labas, tikai būtiski, lai sievietes nebaidās un dodas uz izmeklējumu.
