Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Turpina pārkāpt mājsēdi

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Deviņpadsmit pilsētās ievieš viedo ielu apgaismojumu

Deviņpadsmit pilsētās ievieš viedo ielu apgaismojumu

Deviņpadsmit Latvijas pilsētās par naudu, kas iegūta, izsolot emisijas kvotas, tiek ieviests viedais apgaismojums. Gaismekļi, kas aprīkoti ar sensoriem, ļauj apgaismojumu katrā ielā pielāgot konkrētā brīža nepieciešamībai, ko nosaka satiksmes un gājēju plūsma. Izveidojot šādu sistēmu, to var vadīt pat no telefona.

Attīstoties tehnoloģijām, mainās arī ielu apgaismojums pilsētās. Vēl ne tik sen mūsdienīgas un ekonomiskas skaitījās augstspiediena nātrija gāzizlādes spuldzes, ko nomainīja LED lampas, bet tagad LED lampām tiek pielikti sensori, kas ļauj gaismas intensitātei mainīties atkarībā no auto un gājēju plūsmas.

“Faktiski ir tā, ka katrai ielai tiek aprēķināta intensitātes klase, un pēc tā arī tiek noteikts, kādam ir jābūt gaismas līmenim. Ar šo plūsmas sensoru mēs to varam darīt dinamiski. Nevis pēc vēsturiskajiem datiem, bet pēc tā, cik ir konkrētā brīdī. Diennakts laikā maksimālā plūsma tiek sasniegta tikai 3-4 stundas maksimums,” skaidro SIA “Lucidus” “Smart” nodaļas vadītāj Krišjānis Vīdušs.

Jelgavā uzstādīti 1374 šādi gaismekļi. Projekta izmaksas ir nedaudz vairāk kā miljons eiro, kas ļaušot elektroenerģijas patēriņu samazināt par apmēram 600 megavatstundām gadā.

Jelgavas pilsētas iestādes “Pilsētsaimniecība” projektu vadītāja Inga Bernāne stāsta: “Viņām ir arī ilgmūžība lielāka par nātrija lampām. Nātrija lampas vidēji ir 15 gadus, bet LED 25. Faktiski ir tā, ka mēs plānojam, ka deviņu gadu laikā pašvaldības līdzfinansējums varētu atmaksāties.”

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansētajā projektā, investējot 6 miljonus eiro, viedās pilsētvides tehnoloģijas tiek uzstādītas deviņpadsmit pilsētās. Tiesa gan, ne visām izdevies projektu īstenot. Piemēram, Saulkrasti atteikušies, jo Valsts kase neesot piešķīrusi aizņēmumu līdzfinansējumam.

Baldonei paveicās vairāk, un 300 moderni gaismekļi darbojas jau kopš 2019. gada rudens. Ieekonomēti esot jau 200 000 kilovatstundu elektroenerģijas.

Baldones novada galvenais enerģētiķis Uldis Veinbergs norāda: “Mēs no sava budžeta nemūžam nevarējām uzlikt 300 lampas uzreiz, dažos mēnešos. Līdz ar to, protams, ka mums tas iznāk mazliet dārgāk, bet mēs ar vienu rāvienu praktiski divās trešdaļās no pilsētas esam uzlikuši jaunas [lampas]. Blakusefekts it kā zināms, bet negaidīts ir tas, ka nav jau vairs jāremontē. Vecais apgaismojums nepārtraukti bojājās, mums bija pacēlājs visu laiku jāīrē, un tā nauda jau vispār netika ierēķināta.”

Kamēr Latvijā šāds apgaismojums ir jauninājums, daudzās Eiropas valstīs tā jau esot ierasta prakse, un iespēju, kā vēl plašāk izmantot viedo apgaismojumu, vēl esot daudz.

“Pilsētas apgaismojuma tīkli iet gar visām mājām, visiem dzīvokļiem. Ir izveidots komunikāciju tīkls, un, ja mums reizi mēnesī nepieciešams nolasīt skaitītājus, elektrību, ūdeni, gāzi, tad var izmantot jau esošo tīklu,” saka Krišjānis Vīdušs.

Kad līdz šādiem risinājumiem nonāks Latvija, gan nav zināms, bet ātrāk vai vēlāk  tas noteikti notikšot. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt