Līdz šim plašākajos NATO treniņlidojumos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpā piedalīsies septiņas NATO un divas alianses programmas „Partnerattiecības mieram” dalībvalstis, un tas kļuva iespējams, jo NATO ir četrkāršojusi gaisa telpas patruļlidmašīnu skaitu Baltijas valstīs.
Patrulēšanu pašreiz veic Polijas Gaisa spēki ar četriem iznīcinātājiem „Mig-29”, kurus atbalsta Lielbritānijas Gaisa spēki ar četriem iznīcinātājiem "Typhoon" no Šauļiem, Lietuvā, kā arī Dānijas Gaisa spēki ar četriem iznīcinātājiem „F-16” no Emari, Igaunijā. Savukārt rezervē atrodas vēl četri Francijas Gaisa spēku iznīcinātāji „Rafale”, kas izvietoti Malborkā, Polijā.
Treniņlidojumos pilnveidos iznīcinātāju un atbalsta gaisa kuģu sadarbību daudznacionālā vidē, sauszemes un gaisa spēku vienību sadarbību, kā arī darbības, kas saistītas ar gaisa kuģiem ārkārtas situācijās. To galvenais mērķis ir trenēt NATO Ātrās reaģēšanas vienību, kas pilda gaisa telpas patrulēšanas operāciju alianses gaisa telpā virs Baltijas valstīm.
Plašākā treniņlidojumu daļa norisināsies Ādažu poligonā, kur trīs dažādi apvienotā gaisa un sauszemes vingrinājuma scenāriji dos iespēju kontrolieriem un novērotājiem parādīt apgūtās iemaņas, kā koordinēt gaisa atbalstu sekmīgai kaujas operāciju izpildei.
Vingrinājumā piedalīsies arī Pretgaisa aizsardzības divizions, Ādažu poligonā izvēršot primārās novērošanas radaru "PS-70" un vairākas raķešu sistēmas "RBS-70" apkalpes, tādējādi izmantojot iespēju trenēties ar reāliem gaisa mērķiem.
Vienlaikus iznīcinātāji „Mig-29” veiks kopējus gaisa operāciju treniņus ar Somijas Gaisa spēku iznīcinātājiem. Lidmašīnu degvielas uzpildi gaisā nodrošinās ASV Gaisa spēku degvielas uzpildes lidmašīnas. Šie treniņlidojumi notiks aptuveni 6000 metru augstumā, tāpēc nebūs dzirdami, kā arī redzami no zemes.
Atbilstoši scenārijam „Gripen”, atgriežoties bāzē, simulēs ārkārtas situāciju, kurā tās pilots būtu spiests katapultēties. Līdz ar to tiks simulēta arī katapultējušos iznīcinātāju pilotu meklēšanas un glābšanas operācija ar Valsts robežsardzes helikopteru, operācijai piesaistot arī civilos mediķus. Savukārt nokritušās lidmašīnas meklēšanas vingrinājumā tiks iesaistītas Zemessardzes vienības, kurām būs jāveic ne tikai notikuma vietas apsardze, bet arī lidmašīnā esošās munīcijas neitralizēšana.
Treniņlidojumi turpina pierādīt alianses solidaritāti, partnerību un integritāti. Kamēr citas NATO dalībvalstis nodrošina patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas valstīm, Igaunija, Latvija un Lietuva nodrošina labi apmācītus un kvalificētus gaisa atbalsta kontrolierus, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu alianses spēju attīstībā. Sabiedroto sauszemes un gaisa spēku sadarbība parāda NATO vislabākajā gaismā – gan mācībās, gan operācijās.
Treniņlidojumi, kas notiek jau kopš 2008.gada, ir nodrošinājuši komandvadības un kontroles vingrinājumus alianses Gaisa spēkiem un atkārtoti apliecinājušas NATO solidaritāti Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Šie treniņlidojumi ir pierādījuši, kā NATO garantē drošību savā gaisa telpā.
Gaisa telpas patrulēšana ir viens no NATO viedās aizsardzības iniciatīvas aspektiem. Tā ir jauna pieeja aizsardzības spēju nodrošināšanā un uz attīstību orientēta sadarbība, kas palīdz šo spēju izaugsmē un nodrošināšanā.
