«Delna»: Ministra rīcība policijas šefa izraudzīšanā met ēnu uz atklātu konkursu nozīmi

Vai vairāku ministru rīcība attiecībā uz amatu konkursiem nesāk diskreditēt profesionālu konkursu nozīmi? Šāds jautājums atkal radies pēc iekšlietu ministra lēmuma neapstiprināt Valsts policijas priekšnieka amatā nevienu no trim konkursa komisijas izraudzītajiem finālistiem, bet virzot amatā kandidātu, kurš konkursā nemaz nepiedalījās. Premjers iepriekš uzsvēris, ka ministriem jāievēro laba pārvaldība, kas stiprina sabiedrības uzticību noteiktajām procedūrām, taču konkrēto Valsts policijas priekšnieka konkursu komentē izvairīgi.

«Delna»: Ministra rīcība policijas šefa izraudzīšanā met ēnu uz atklātu konkursu nozīmiMāra Rozenberga

Tikai pirms mēneša diskusijas raisīja kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) ilgā vilcināšanās Brīvdabas muzeja direktora konkursā, kā rezultātā žūrijas visaugstāk novērtētā kandidāte atsauca dalību, norādot uz ministra atbalsta trūkumu.

Uz kopš janvāra vakanto Valsts policijas priekšnieka amatu likums neparedz atklātu konkursu, bet tieši tādu vēlējās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”). Ar premjera rezolūciju konkursu sarīkoja, piesaistīja arī personāla atlases ekspertus.

Jau augusta vidū kļuva zināms, ka konkursa komisija ministram apstiprināšanai virza trīs kandidātus. Taču līdz pat oktobra sākumam Ģirģens lēmumu nepieņēma, līdz beidzot pavēstīja, ka amatā iecels pavisam citu kandidātu, kurš konkursā nepiedalījās – šovasar Kriminālizmeklēšanas pārvaldes vadītāja amatā apstiprināto Armandu Ruku.

LTV raidījumā “Šodienas jautājums” Ģirģens norādīja, ka konkursa līderi Andreju Grišinu nav virzījis tikai viņa veselības problēmu dēļ un pārējo kandidātu profesionalitāti neapšaubot, tomēr: “Es pats esmu atnācis ar jaunu skatījumu. Uzskatu, ka Valsts policijas priekšniekam jābūt profesionālim, neatkarīgam, jaunam, enerģiskam. (..) Ir jānāk jauniem kadriem, un pieredzējušiem profesionāļiem šis kandidāts attiecīgi ir jāatbalsta.”

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kurš iepriekš Brīvdabas muzeja direktora konkursu diplomātiski komentēja ar aicinājumu kultūras ministram sekot labas pārvaldības principiem, nu par VP šefa izvēli bija vēl izvairīgāks.

“Vairums konkursu mums pēdējā gada laikā ir bijuši ļoti veiksmīgi. (..) Šajā gadījumā, cik es saprotu, tas konkurss vienkārši neizdevās,” sacīja Kariņš.

Vairāki eksperti Latvijas Radio jau iepriekš pauduši bažas par politiķu pieeju profesionālu konkursu rezultātiem.

Valsts policijas priekšnieka konkursa iznākums pārsteidzis arī Lieni Gāteri, kuras vadītā biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” piedalījās komisijas darbā kā novērotājs. “Sākotnējais paša ministra uzstādījums bija tāds, ka atklāts konkurss veicinās sabiedrības uzticību šim procesam. Šis solis savukārt varētu radīt sabiedrībā zināmas aizdomas un bažas, tāpēc būtu ļoti svarīgi skaidrot kandidāta atbilstību kritērijiem un to, kāpēc neviens no trim kandidātiem, kuri komisijas ieskatā atbilda Valsts policijas priekšnieka amatam, netika virzīts.

Jo ministra publiski paustais, ka “neviens nav gatavs reformām” – šāds kritērijs [konkursā] nebija noteikts,” norādīja “Delnas” vadītāja.

Gātere vertēja, ka “šādi gājieni nerada sabiedrībā pārliecību, ka amatā nonāk spējīgākie kandidāti, kas ir izvēlēti, pateicoties viņu profesionālajām spējām godīgā konkursā”. Viņasprāt, tas neveicina kandidātu vēlmi šādos konkursos startēt, jo “viņi iegulda pūles, iziet cauri vairākām kārtām, bet pēc tam vienalga tiek izvirzīts kāds cits”.

Arī Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītāja Latvijā Andra Grafa ieskatā šis gadījums liecina, ka “iedegas sarkanās lampiņas risku pārvaldībā, lai būtu godīgi un atklāti konkursi” un “ja šāda prakse turpināsies, visi ministri sāks tā darīt”.

Policijas priekšnieka amatam negaidīti virza Armandu RukuLinda Spundiņa

Tikmēr Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājam Armandam Augustānam, kurš ir pārsteigts par policijas priekšnieka izraudzīšanās gaitu, pretenziju tomēr neesot: “Tas ir pārsteigums. Kad ienāca netieša informācija, ka neviens no trim kandidātiem netiks virzīts, tad bija tādas aizdomas, ka tā varētu notikt. Bet šāds pavērsiens nebija gaidīts.”

Augustāns pastāstīja, ka Ruks ir profesionālis un par to liecinot viņa līdz šim ieņemtie amati: “Par profesionālajām spējām jautājumu nav. Drīzāk, ka viņš spētu. Viņš ir jauns, enerģisks – tas varētu dot tādu labu virzību. Bet ir jāsaprot tas, ka Valsts policija, manuprāt, ir krīzē šobrīd. Daudz darbinieku iet prom. Atalgojuma jautājums būtu svarīgs.” Arodbiedrība gaida, kad Ruks aicinās to uz tikšanos.

Par Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Ruks kļuva tikai šovasar konkursa kārtībā. Viņam ir maģistra grāds. Ruks ir lektors Rīgas Stradiņa universitātē un Valsts policijas koledžā.

Iepriekš Ruks izteicies, ka nozīmīga loma policijas darba efektivitātes uzlabošanā ir kapacitātes celšanai – gan materiāltehniskajai, gan cilvēkresursu. “Un šeit es negribu runāt par to, ka policistiem mazas algas vai nevēlas strādāt. Šeit vairāk jārunā par to, ka ir jāsaprot tā kapacitāte līdz galam, kur mēs varbūt spēkus nepareizi novirzām, varbūt kaut kur organizācija pieklibo. Varbūt sadarbības jautājumi kaut kur pieklibo,” norādīja Ruks.

Vēl viņš uzsvēra, ka nepieciešams lemt par operatīvo darbinieku mācību iestādes atjaunošanu: “Tiešām rūpīgi jāpārskata, kā mēs apmācām izmeklētājus, operatīvos darbiniekus un kā mēs uz to raugāmies ilgtermiņā.”

Galavārdu par Valsts policijas priekšnieku valdība varētu dot pēc nedēļas. Tad arī “Delna” plāno publicēt uzraudzības ziņojumu par atlases komisijas darbu.

Šis nav vienīgais gadījums neilgā laikā, kad ministru domas nesakrīt ar konkursa komisijas viedokli. Pirms gada satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) izmantoja tiesības neapstiprināt amatā konkursa komisijas izvirzīto kandidātu ministrijas valsts sekretāra amatam Anduli Židkovu, to pamatojot ar viņa darbību partijā “Attīstībai/Par!”.

Toreiz konkursu rīkoja Valsts kanceleja, kas kopš 2015. gada centralizēti atlasa visus augsta līmeņa vadītājus ar ierēdņa statusu. Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas nodaļas vadītāja Ērika Gromule toreiz skaidroja, ka galavārds uzvarētāja virzīšanā ir nozares ministram: “Konkursos, ko organizē Valsts kanceleja, ministram ir liela loma, jo viņš izvērtē šos kandidātus un viņu kompetences – gan tad, ja komisija virza apstiprināšanai divus, gan tad, ja tikai vienu kandidātu. Ministram ir tiesības viņu apstiprināt amatā vai arī pateikt, ka konkurss beidzies bez rezultāta.”

Lai gan visu trīs augstāk minēto konkursu apstākļi ir atšķirīgi, eksperti atzīst – politiķu rīcība tajos var mest ēnu uz labas pārvaldības principiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt