Avīzes izmaksas, visticamāk, pārsniegs līdz šim par rekordisti dārdzības ziņā atzīto Jelgavas domes izdoto „Jelgavas Vēstnesi”, kas pašvaldībai izmaksā teju ceturtdaļu miljona latu gadā.
Novembra beigās, decembra sākumā gaidāms pirmais „Riga.lv” numurs. Tas plānots A4 formātā, pa 24 lapaspusēm latviešu un tikpat daudz krievu valodā. „Riga.lv” veidošanā būs iesaistīti gan domes sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieki, gan ārštata autori. Taču finansētāji (caur domi un pašvaldību kapitālsabiedrībām) - paši rīdzinieki. Rīgā ir vairāk nekā 300 tūkstošu pastkastīšu dzīvojamo namu kāpņu telpās un pie privātmājām. Zīmīgi, ka šis pats skaitlis varētu attiekties arī uz avīzes aptuvenajām izmaksām.
„300 – 400 tūkstoši latu ir tas skaitlis, ar ko mēs sākotnēji varam operēt, bet to vēl pateiks iepirkums gan par tipogrāfiju un papīru, gan piegādi,” norāda Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i. Laila Īvāna.
Domes amatpersonas avīzi dēvē par „rīdzinieku rokasgrāmatu”. Taču vai tā nekļūs par platformu Rīgas mēram Nilam Ušakovam, lai pirms nākamgad plānotajām Eiropas parlamenta un Saeimas vēlēšanām, (stāstot par saviem “labajiem darbiem”), vairotu „Saskaņas centra” atbalstītāju skaitu? “de facto” izpētītais liecina, ka tieši šādam mērķim kalpojuši iepriekšējie pašvaldības izdevumi.
Rīgas domes avīzēm vienmēr ir bijis īss mūžs. Tās dzīvojušas tikai līdz vēlēšanām. Tagad šos izdevumus var atrast vienīgi Latvijas nacionālās bibliotēkas arhīvos.
Šīs avīzes bieži vien veidoja it kā ar Rīgas domi nesaistīti uzņēmumi. Piemēram, pirms pāris gadiem iznākušo „Pastnieku”, izdeva kāda mazpazīstama firma. Tā redaktors gan bija bijušais domes darbinieks.
Mēnesī, kad notika 11. Saeimas vēlēšanas, pilsētas nedēļas avīze „Pastnieks” publicēja vairākus rakstus, kuros bija redzamas Rīgas domes amatpersonas. Tā, piemēram, ir raksts par to, ka „Ušakovs godina izcilus zinātniekus”. Savukārt deputāte Irina Vinnika pārliecinās, ka „ar ratiņiem var braukt arī pa kāpnēm”. Divas dienas pirms pašām vēlēšanām – jauns „Pastnieka” numurs. Tajā raksts par to, ka Ušakovs „gājējiem atklāj jaunu tiltu pār Ulmaņa gatvi”. Interesanti kļūst brīdī, kad vēlēšanas ir pagājušas. Nākamajā avīzē vairs nav redzams neviens politiķis. Tā vietā ir raksts par to, ka „Rīgā ir uzziedējis banāns”, par „burkānu festivālu”, kā arī par ērcēm.
Drīz pēc vēlēšanām „Pastnieku” pārtrauca izdot. Tāpat bija ar līdzīgām avīzēm iepriekš.
Laikā, kad Rīgas mērs bija Jānis Birks no TB/LNNK, reizi mēnesī iznāca „Rīgas Pilsētas Vēstis”. Pašvaldību vēlēšanas bija 2009. gada jūnijā. Interesanti, ka tieši mēnesi pirms tam – maijā - „Rīgas Pilsētas Vēstis” sastāvēja tikai no intervijām: ar Rīgas mēru Jāni Birku, ar tā laika vicemēru Jāni Dinēviču, kā arī ar deputātu Andri Ameriku un vēl ar citiem politiķiem.
Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām pārtrauca izdot arī Rīgas domes informatīvo izdevumu „Rīgas Vēstis”. Tās tapa laikā, kad Rīgas saimnieks bija Gundars Bojārs.
Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai jauno izdevumu nesagaida priekšteču liktenis? Skaidras atbildes uz to nav.
„Tas būs atkarīgs, kā rīdzinieki to uzņems,” atzīst Īvāna.
Šogad pirms pašvaldību vēlēšanām Rīgas mērs Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks gozējās “zilajos ekrānos” ar savu „atskaiti par padarīto”. Toreiz to apmaksāja politiskās partijas. Taču līdz ar domes jauno izdevumu, abi politiķi iesākto varēs turpināt - nu jau par rīdzinieku naudu.
„Ir ļoti precīzs likums, kas var parādīties, kas nevar parādīties pašvaldības izdevumos pirms vēlēšanām. Šajā situācijā, ja, piemēram, deputāts Ozoliņš pieņem lēmumu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tad ir absolūti skaidrs, ka viņš nekad nevarētu parādīties šajā avīzē pat, ja viņš atklātu visus pagalmus Rīgā,” skaidro Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
Tā kā Ušakovs, visticamāk, vēlēšanās nestartēs, viņam likums neaizliegs gozēties „Riga.lv” lapaspusēs. Taču tieši Ušakovs ir redzamākais „Saskaņas centra” politiķis.
Visticamāk Ušakovu redzēsim arī citos medijos. Piemēram, šogad dome dažādiem plašsaziņas līdzekļiem samaksājusi vairāk nekā 90 tūkstošus latu. Visvairāk tērēts televīzijām: LNT un Pirmajam Baltijas kanālam.
LNT: 20 000 LVL
Pirmais Baltijas kanāls: 15 000 LVL
Delfi.lv/Delfi.ru: 12 680,25 LVL
„Latvijas Vēstnesis”: 12 000 LVL
Super Fm/European Hit Radio/Krievu Hitu Radio: 10 000 LVL
Radio 101: 5 000 LVL
Radio Mix Fm: 5 000 LVL
Radio Skonto: 4 999,78 LVL
„Latvijas Avīze” 3 000 LVL
Turklāt virkni pasūtījumu mediji saņēmuši arī no pašvaldības uzņēmumiem, kuros Rīgas domei pieder kontrolpakete. Reizēm gan viņu tēriņi vērtējami pretrunīgi. Iespējams tāpēc, uzņēmumi izlietotās naudas summas atklāj nelabprāt. Līdz nedēļas beigām to izdarīja vien dažas kapitālsabiedrības, lai gan vēl nedēļas vidū solīja pretējo.
SIA „Rīgas meži”, pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” un pašvaldības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” – ir tikai maza daļa no uzņēmumiem, kuri datus tā arī neatsūtīja.
Taču no saņemtajām atbildēm secināms, ka vislielāko summu reklāmai un sabiedrības informēšanai atvēlējis „Rīgas Centrāltirgus” - vairāk nekā 70 tūkstošus latu.
SPAS „Rīgas Centrāltirgus” 70 430 LVL
AS „Rīgas siltums” ~ 50 504 LVL
RPSIA „Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” ~ 1 546,39 LVL
SIA „Rīgas serviss” 0 LVL
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „re:baltica” izpētījis, ka pērn Rīgas dome un pašvaldību kapitālsabiedrības ar medijiem noslēgušas līgumus par summu, kas pārsniedz 600 tūkstošus latu.
„Ušakova kungs vienmēr saka, ka tā galvenais mērķis, kāpēc šie pašvaldību uzņēmumi pērk šo reklāmu, ir informēt par savu darbību, bet mēs paskatījāmies, ka reāli tās preses relīzes, ko šie uzņēmumi sūta, viņi izsūta medijiem katru dienu, vienmēr ir piecas ziņas un vienmēr pirmā ziņa bija par to, ko labu ir izdarījis Ušakovs vai Andris Ameriks. Tāpēc tas kaut kā īsti neatspoguļojās un nav patiesība, ka galvenais mērķis ir uzņēmumiem reklamēt savu darbību,” – tā Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „re:baltica” direktore Inga Spriņģe.
“De facto” gaidīs atbildes arī no pārējām pašvaldību kapitālsabiedrībām, lai apkopotu visus datus par to, cik tās tērējušas par publikācijām medijos. Turklāt tas ir svarīgi, jo Rīgas mērs Nils Ušakovs solīja, ka (līdz ar jaunās avīzes izdošanu) šiem izdevumiem turpmākajos gados jāsamazinoties.
