Tāda ir situācija Daugavpils novadā, ja reģionālās reformas paredzētajam novadam piemēro iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu datus.
Lielāko mandātu skaitu – 6 no 15 – iegūst Daugavpils novada partija, bet tālu neatpaliek Saskaņa un Latvijas Zemnieku savienība, kura katra pēc iepriekšējām vēlētāju izvēlēm, iegūtu četras deputātu vietas.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Ieguvēji:
Saskaņa – lai gan mandātu skaits samazinājies, partijai varētu izdoties otro vietu Daugavpils novadā un 284 balsis Ilūkstes novadā pārvērst par otro labāko rezultātu apvienotajā novadā.
Zaudētāji:
Daugavpils novada partija – zaudē vairākumu Daugavpils novadā
Latvijas Zemnieku savienība – zaudē vairākumu Ilūkstes novadā
Latgales partija. Vienoti Latvijai un Vienotība – apvienotajā novadā nepārvar 5% barjeru.
Daugavpils novads ir viens no tiem, kuru pēdējā mirklī mainīja – tika izlemts Daugavpili atstāt kā atsevišķu republikas pilsētu. Kā norādīja politiķi- lai saglabātu mazo pašvaldību iedzīvotāju iespējas ietekmēt procesus. Un jāatzīst – bez Daugavpils pilsētas, Ilūkstes vēlētāji ir gandrīz trešdaļa no apvienotā novada balsīm, bet ja pieliek klāt Daugavpils pilsētu, tad Ilūkstes īpatsvars sarūk līdz 7,6 %.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Latgales pašvaldībās, Zemgales pašvaldībās, Pierīgas pašvaldībās un Vidzemes pašvaldībās!
