ĪSUMĀ:
- Investors iegādājies 1918. un 1917. gadā celtās ēkas Daugavpils centrā.
- Ēkas kopš 2000. gadu sākuma stāvējušas tukšas.
- Investors plāno ēkas atjaunot, saglabājot arī vēsturiskos elementus.
- Darbus sāks pavasarī, ekspluatācijā nodot varētu nākamā gada nogalē.
- Pēc renovācijas daļu dzīvokļu pārdos, daļu izīrēs.
- Arī pašvaldība cenšas sekmēt graustu apsaimniekošanu pilsētā.
Investors Oskars Dedelis ir iegādājies divas ēkas Daugavpils vēsturiskajā centrā - 18. novembra un Vienības ielu krustojumā. Viena no tām ir būvēta 1917., bet otra – 1918. gadā. Oskars Dedelis darbojas nekustamo īpašumu jomā, ir brokeris Rīgā.
“Šīs ēkas ir pats pilsētas centrs. Ja neskaita to, ka tur bija ugunsgrēks, tās ir ļoti labi saglabājušās, ir tehniskais atzinums. Līdz ar to nekādas nesošās sienas un sijas mums nebūs jāmaina. No šīm ēkām paveras arī ļoti labs skats uz Daugavu, kas mums pašiem ļoti patika, kad mēs šo ēku apskatījām, it īpaši no otrā un trešā stāva no centrālās fasādes.
Vēl mums ļoti patika tas, ka šajā ēkā mēs varam saglabāt ļoti daudz vēsturisko elementu. Gan grīdas, kur nav tecējis jumts, būs atjaunojamas, gan ļoti daudz kur renovēsim vecos logus,” atklāj investors.
Viņš atzina, ka, atjaunojot ēkas, izmaksas būs saistītas ar inženierkomunikāciju atjaunošanu. Vēl viena investoru vēlme ir izbūvēt ēkai arī mansarda stāvu.
“Ēkas ir stipri izlaupītas. Tur ir nogrieztas gan visas vecās caurules, gan radiatori un viss iespējamais. Būs jāvelk visas komunikācijas, būs alternatīvā apkures sistēma – granulu katls, protams, jauna elektroinstalācija, jauns ūdensvads. Grasāmies nomainīt arī visai ēkai jumtu, atjaunosim visas vecās apdares lietas, veiksim citus nepieciešamos iekšdarbus, pēc kā daļu dzīvokļu pārdosim, daļu – izīrēsim,” par plāniem stāsta Oskars Dedelis.
Ēku atjaunošanas darbus plānots sākt nākamgad pavasarī. Savukārt to nodošana ekspluatācijā (pēc labākā scenārija) paredzēta nākamā gada nogalē. Šoruden ēku plānots iztīrīt un iekonservēt.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Igors Prelatovs atklāj, ka arī pašvaldība no savas puses cenšas sekmēt graustu apsaimniekošanu pilsētā.
“Bija uzrakstītas brīdinājuma vēstules, bija piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Pa šo laiku bija demontētas arī pašvaldības un privātpersonu īpašumā neapmierinošā stāvoklī esošas ēkas. Bija izstrādāti arī saistošie noteikumi ar mērķi palīdzēt nekustamo īpašumu īpašniekiem sakārtot savu teritoriju,” uzskaita Prelatovs.
Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa atklāj, ka pašvaldība līdz šim ir aktīvi strādājusī ar graustu īpašniekiem.
“Mēs pastāvīgi apsekojam, rakstām atzinumus un dodam norādījumus, kā arī tiek piemēroti administratīvie sodi. Viena no labajām ziņām ir tā, ka ir aktivizējušie investori, kas vēlas iegādāties šos graustus vai graustu teritorijas. Pašvaldība piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma likmi, kā arī naudas sodus, pastāvīgi par vienu un to pašu īpašumu par to, ka tas netiek uzturēts kārtībā. Taisnību sakot, tas arī veicina šo te sakārtošanu,” secina Pupiņa.
Lai gan ēkām, kurām ir uzradies investors, nav kultūras pieminekļu statusa, tās abas ir kļuvušas par pilsētas vēstures daļu. Ēkas ir pārdzīvojušas karu, pēc tam tās mantojis kāds Izraēlas pilsonis, bet kopš 2000. gadu sākuma tās ir stāvējušas tukšas.
