Dienas ziņas

Krievi Bahmutā sākuši pielietot "izdedzinātās zemes" taktiku

Dienas ziņas

Piņķos kopā ar zaķiem svin Otrās Lieldienas

Daugavpilī un Cēsīs atsavina zemi zem daudzdzīvokļu mājām

Daugavpilī un Cēsīs – pirmie nami piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Apmēram 40% no vairāk nekā 3000 māju Latvijā, kurās dzīvokļi pieder vieniem, bet zeme zem tām citiem īpašniekiem, atrodas Rīgā. Taču pirmie izbeigt šo sarežģīto mantisko stāvokli uzsākuši divu daudzdzīvokļu namu īpašnieki reģionos – Daugavpilī un Cēsīs.

Pagājušā gadsimta vidū būvēto namu Daugavpils centra apkaimē dala divpadsmit dzīvokļu īpašnieki. Savukārt zeme zem tās pieder vēl citai īpašniecei. Vladimirs Moisejevs atminējās privatizācijas laikus un stāstīja, ka konkrētās zemes privatizācija saistīta ar vietējā politiķa interesēm. Dzīvokļu īpašnieki toreiz netiesājās, taču šobrīd ir pirmie, kas izmanto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Aprēķināts jau arī, cik katram īpašniekam atsavināšana apmēram izmaksās, taču jāmaksā jau bijis arī visus šos gadus par zemes nomu.

"Nāks jauni mantinieki un pateiks – mēs gribam vairāk. Kadastrālā vērtība pieaugs. Viss mainīsies, bet mēs tikai maksāsim un maksāsim. Cik tad ilgi to var?" vaicāja Moisejevs.

Ir arī citi – saimnieciska rakstura iemesli. Piemēram, uzstādīt zīmi, kas aizliedz atstāt automašīnas pagalmā vai nozāģēt kokam garākos zarus, – to zemes īpašniece nevēlējusies atļaut.

"Šeit jau mums arī mantinieki ir. Mēs jau večuki, viņu dēļ to darām, lai viņiem paliek māja, īpašums, kas ir sakārtots," skaidroja dzīvokļa īpašnieks.

Konkrētā māja ir pirmā, ko reģistrējis Valsts zemes dienests (VZD), bet Daugavpils domē līdz šim griezušies īpašnieki vēl no diviem daudzdzīvokļu namiem.

Arī pašvaldībai ir jāpiedalās atsavināšanas procesā, nosakot funkcionāli nepieciešamās zemes robežas. Kopumā Daugavpilī ir līdz 50 ēkām, zem kurām zeme būtu atsavināma šādā veidā.

"Tur, kur daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā mazāk dzīvokļu, 10, 12, 20, tur vieglāk un vienkāršāk, jo gala rezultātā vienalga visiem dzīvokļu īpašniekiem būs jāpieņem lēmums par izpirkšanu," klāstīja Daugavpils domes Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Aleksejs Nikolajevs.

Tam gan nepiekrita apsaimniekotāju asociācijā, vērtējot – jo vairāk īpašnieku, jo mazāka daļa summas, kas jāmaksā izpērkot.

"Šo iespēju, pirmām kārtām, izmantos tie zemes īpašnieki un dzīvokļu īpašnieki, starp kuriem ir konflikta attiecības par piesaistītās zemes lieluma apmēru,"

sprieda Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotājus asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.

Pašvaldība un apsaimniekotājs gan ir tikai ķēdes posmi, rezultāts atkarīgs no dzīvokļu īpašnieku motivācijas. Tomēr pats atsavināšanas process ir gana sarežģīts un garš. Arī daugavpiliešiem tas nebūt vēl nav beidzies, ciemos tiek gaidīts tiesu izpildītājs.

"Bija jāatrod sabalansēts risinājums visiem šajā procesā iesaistītajiem. Tas ir galvenokārt dzīvokļu un zemes īpašniekiem. Viennozīmīgi, ja divas puses ir kaut kur iesaistītas, kādam kaut kas līdz galam nepatiks šajā procesā," uzskata VZD Mērniecības un zemes pārvaldības veicināšanas departamenta vadītāja Judīte Mierkalne.

Procesuālās izmaksas dzīvokļu īpašniekiem gan palīdz segt valsts. Savukārt to, cik maksās pati zeme, šobrīd nosaka projektētās kadastrālās vērtības, bet pēc 2025. gada tās paredzēts pārskatīt. VZD atzina, ka tās var gan palielināties, gan samazināties, to noteiks nekustamā īpašuma tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti