Spējīgākie skolēni turpinās izglītību vidusskolās, lai tālāk veiksmīgi konkurētu un studētu augstskolās, savukārt pārējiem ceļš uz profesionālās izglītības kompetenču centriem. Tas neizslēdz iespēju, ka Daugavpilī varētu mazināties to skolu skaits, kas sniedz vidējās izglītības pakāpi, un arī kopējais skolēnu skaits, kas mācīsies tieši pilsētas izglītības iestādēs.
Daugavpils Valsts ģimnāzija un Krievu vidusskola-licejs bija divas no 13 Daugavpils pilsētas vidusskolām, kurām jau bija noteiktas augstākas prasības topošajiem vidusskolēniem, nu šādas prasības ar pērnā gada nogalē pilsētas dome apstiprināto izglītības stratēģiju jau būs visās pilsētas vidusskolās, apliecina Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Ināra Sprindžuka:
‘’Minimālās prasības, uzņemot bērnus skolās 10. klasē, būs 5 balles valsts pārbaudes darbā matemātikā, svešvalodā un latviešu valodā. Ja skolēns ir beidzis mazākumtautību izglītības programmu, tad jābūt vismaz 46% apgūtā materiāla latviešu valodas centralizētajā eksāmenā.’’
Tas tiek darīts ar skaidru mērķi - celt izglītības līmeni vidusskolu posmā un jau pamatskolā motivēt un ievirzīt bērnu nākotnes profesijā.
‘’Tur ir vairāki aspekti. Gan skolotāju tālākizglītība, gan mācību saturs, vide un līdzekļi un aprīkojums. Gan svarīgs arī izglītojamais, kurš ir motivēts mācīties, kurš var mācīties un kurš ir gatavs ieguldīt savas spēkus vidējās izglītības apguvē. Taču vidusskola nav vienīgā vieta, kur skolēns tālāk var mācīties,’’ skaidro Ināra Sprindžuka.
Par to, ka jāpievērš lielāka liela loma tieši profesionālās izglītības jeb profesijas gūšanai, pēdējos gados daudz runā gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan darba devēju, gan Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti. Tā ir Daugavpils stratēģija uz nākotni, par pacelto latiņu topošajiem vidusskolniekiem saka pilsētā vienas no lielākajām - Daugavpils 3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs, kurš neizslēdz, ka vidusskolas izglītības pakāpes sniedzošo skolu skaits ar šo jauno izglītības stratēģiju pilsētā var sarukt:
‘’Varbūt ir vērts daļai skolēnu iet tālāk mācīties uz kompetenču centriem, apgūt profesijas. Daugavpilī šajā ziņā pirmais solis ir izdarīts. Ja Daugavpilī kaut viens saņems latviešu valodā 41%, viņš netiks tālāk mācīties vidusskolā. Sakarā ar to saruks skolēnu skaits, un tas būs atkarīgs no katras skolas, un to mēs redzēsim pēc divām nedēļām.’’
Par savas vidusskolas, kas izglītības kvalitātes un arī skolēnu skaita ziņā var pretendēt pat uz ģimnāzijas statusu, nākotni šīs skolas direktors nešaubās, ‘’mēs vismaz divas, varbūt pat trīs vidusskolas klases nokomplektēsim’’.
Tā ir nūja ar diviem galiem, par ieceres mērķiem veikt sava veida topošo vidusskolēnu atlasi saka Daugavpils skolotāja Solvita, ieskicējot problēmu, ja tā skartu arī viņas bērnu:
‘’Ir skolēni, kuri ir vairāk virzīti uz humanitārajām jomām, ar izcilām sekmēm, un, ja viņam matemātikā ir četri, tad tas pārsvītro viņa tālāko iespēju mācīties vidusskolā.’’
Taču šai Daugavpils izglītības reformai ir vēl viena sadaļa, un tie ir pedagogi un viņu atalgojums, skaidro Ināra Sprindžuka:
‘’Ministru kabinets ir izstrādājis noteikumus, kuros Izglītības un zinātnes ministrija piedalās vidējās izglītības pedagogu algu līdzfinansēšanā. Un tur jāsasniedz noteiks procents obligātajos centralizētajos eksāmenos, ne mazāk kā 40%. Un tā ir mūsu reakcija uz šo prasību.’’
Taču galvenais šīs zinību latiņas celšanas mērķis Daugavpilī tomēr ir izglītības kvalitāte vidusskolās un skolēnu vēlme labi mācīties jau pamatskolas klasēs, tā šo reformu motivē tās iniciatori. Reformas rezultāti būs redzami tuvāko gadu laikā.
