Daugavgrīvas pamatskolā pāreju uz latviešu valodu gaida ar bažīgu optimismu

Nākamceturtdien Saeima galīgajā lasījumā paredzējusi pieņemt izmaiņas Izglītības un Vispārējās izglītības likumos, lai pārietu uz mācībām valsts valodā pirmsskolā un pamatskolā, sākot jau no nākamā mācību gada. Vai skolotāji un ģimenes šim ilgi apsvērtajam solim ir gatavi? Daugavgrīvā to gaida ar piesardzīgu optimismu.

Mēs esam gatavas pārmaiņām, bet mūsu bērniem būs grūti. Jo mājās runājam krieviski, un arī tagad ar jums.

Viņi vēl ir mazi, tā kā domāju - viss būs labi. Un arī mēs mājās pie viena varbūt uzķersim latviešu valodu.

Karinu un Oļesju Latvijas Radio sastapa pie Daugavgrīvas pamatskolas, kas nesen vēl bija vidusskola. Viņu meitas iet otrajā klasē. Arī mammas mācījušās krievu valodā. Viena ģimene dzīvo netālajā Bolderājā, otra Daugavgrīvā – salā, ko no Rīgas atdala Buļļupe. Padomju laikos tur bija militārā zona. Arī tagad Daugavgrīvas iedzīvotāji apgrozās noslēgtā vidē. Ielās skan krievu valoda.

Mazākumtautību skolās pāreju uz latviešu valodu gaida ar bažīgu optimismu
00:00 / 04:25
Lejuplādēt

Šādā lingvistiskā izolācijā, iespējams, atrodas ne tikai Karinas un Oļesjas bērni, bet arī daudzi citi no vairāk nekā 43 000 Latvijas mazākumtautību skolēniem. Daugavgrīvas pamatskola ir viena no Latvijas 118 mazākumtautību skolām. Un viena no 99, kas jau daļēji īsteno programmu arī latviešu valodā. No nākamā gada 1.septembra paredzēts, ka 1., 4. un 7. klases skolēni visās mazākumtautību skolās stundām sekos tikai valsts valodā. Vēl pēc gada radikālajai pārmaiņai jābūt gatavām 2., 5. un 8. klasei, bet tālāk likumsakarīgi - 3., 6. un 9.klasei. Shēma ir līdzīga kā kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešanā.

Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā referente Olita Arkle skaidroja: "

Ministrija [šobrīd] plāno kampaņu par pāreju uz mācībām valsts valodā. Adresāts būs skolēni, vecāki, pedagogi, skolu vadība.

Mēs plānojam arī atbalstu pedagogiem. Un īpaši jau no šī mācību gada plānojam atbalstu pirmsskolas izglītības pedagogiem. Vismaz 500 pirmsskolas pedagogu tiks iesaistīti kursos. Tiks nodrošināta papildus gan latviešu valodas apguve, gan palīdzība, kā strādāt ar bērniem lingvistiski neviendabīgā vidē."

Valsts valodas centrs norādījis, ka 114 Latvijas mazākumtautību skolu pedagogi diemžēl joprojām nespēj lietot valsts valodu profesionālo pienākumu veikšanai. Arī Latviešu valodas aģentūras vadītāja Dace Dalbiņa pastāstīja, ka tā ir problēma.

Intervija ar Latviešu valodas aģentūras vadītāju Daci Dalbiņu
00:00 / 00:22
Lejuplādēt

Arkle arī pastāstīja, ka mazākumtautību skolās trūkst darbinieku, kā tas ir citās skolās. Visizteiktākais ir latviešu valodas skolotāju deficīts. Daugavgrīvas pamatskolā gan vakanču nav. Tur strādā 42 pedagogi, un arī ar valsts valodas prasmi viss esot kārtībā.

Daugavgrīvas pamatskola

Daugavgrīvas pamatskolas direktores vietniece Viktorija Krongorne, kura pati uzaugusi bilingvālā ģimenē, paziņoja, ka viņas krievu kolēģi mācībām latviešu valodā ir sagatavojušies.

"Mēs esam gatavi realizēt, mēs spēsim. Šis jau ir ļoti ilgi vilcies – ideja par pāreju uz latviešu valodu. Ja mēs runājam par problēmām, [mazākumtautību skolās] trūkst valodas nesēju. Mūsu skolā 10 priekšmetus pasniedz skolotāji, kam dzimtā ir latviešu valoda, tas jau ir ļoti labs rādītājs. Ja ikdienā vairāk dzirdētu tīru latviešu valodu, būtu vieglāk gan skolotājiem, gan arī skolēniem," stāstīja Krongorne.

Žurnāliste Inga Paparde uz Daugavgrīvas pamatskolu pirms diviem gadiem programmā "Mācītspēks" devās kā vēstures skolotāja, bet draugi tieši tā arī sacīja: "Aizgāji strādāt par latvieti!" Viņa gatava mest akmeni politiķu dārziņā. Vienu brīdi bērniem ir jāmācās bilingvāli, pēc tam ir strikta pāreja uz latviešu valodu.

Paparde secināja: "Kritiskais punkts, ko es redzu, tomēr ir pašu bērnu gatavība mācīties tikai latviešu valodā jebkuru priekšmetu. Un arī vecāku atbalsts [bērniem un skolotājiem]. [Jo] tagad es saņemu tādus komentārus: mans bērns jūsu stundās neko nesaprot…"

Nākamnedēļ tiek gatavots ne tikai izšķirošais Saeimas balsojums par latviešu valodu skolās, bet arī Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes sēde mazākumtautību jautājumos, uz kuru tikšot uzaicināti gan skolēnu, gan vecāku, gan skolotāju pārstāvji, lai lemtu, kā vislabāk īstenot pāreju uz mācībām latviešu valodā.

KONTEKSTS:

Iepriekš koalīcija un vēlāk valdība vienojās, lai noturētu un stiprinātu sabiedrības saliedētību un pārstātu izglītības sistēmā bērnus un jauniešus dalīt pēc viņu dzimtās valodas, par pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā sešu gadu laikā. Vēlāk Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka drīzumā plāno pabeigt darbu pie grozījumiem par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Pēc tam Saeima to atbalstīja 1. lasījumā, kā arī 2. lasījumā, kurā bija asas diskusijas par reformu.

Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1. līdz 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti