Pensionāre Tamāra Rīgā pasta centrā „Sakta” atnākusi izņemt pensiju. Taču pirms tam pretī viņai dod divas anketas. Viena ir parakstu paraugu kartīte un otra – anketa par politisko nozīmi, kuru viņa vēl nebija aizpildījusi. Pasta darbinieces palīdz pensionārei aizpildīt anketas.
Tad pensionārei bija jāaizpilda parakstu paraugu kartīte. Pasta darbiniece tikmēr datorā atjaunoja Tamāras personu apliecinošo dokumentu datus. „Cik saņemu pensiju, pirmo reizi ir kaut kas tāds. Līdz šodienai ne reizi neko tādu neaizpildīju. Es aizpildīju divus papīrīšus. Bet vienu nācās pārrakstīt, jo es nepareizi uzrakstīju telefona numuru,” stāsta Tamāra.
Pasta centra „Sakta” operatores skaidro, ka pārsvarā nāk pensionāri. Anketu par politisko nozīmi liela daļa klientu ir aizpildījusi vēl pērn. Taču katram arī šobrīd uzjautā, vai aizpildījis. „Ir konti, ir naudas apgrozīšana, ir viss kaut kas. Principā mēs pildām bankas funkcijas. Mums tas arī ir aktuāli,” stāsta pasta operatore Agnese Laizāne.
Savukārt datus klientiem lūdz atjaunot kopš pagājušās nedēļas. „Katram klientam tagad, sākot no 27.februāra, jāveic tā personas datu atjaunošana,” stāsta pasta operatore Jana Grīnberga.
„Pārsvarā tas tiek darīts, ja cilvēks atnāk, pasīte līdzi un saka „es gribu izņemt naudiņu ārā no konta” vai „es gribu paskatīties, cik man ir konta atlikums”. Tad mēs zinām, ka, iespējams, viņam būs jāatjauno. Ko dators rādīs. Varbūt viņš ir kādā citā pasta nodaļā šo procedūru izgājis,” stāsta pasta darbiniece Agnese Laizāne.
Pasta darbinieces atzīst, ka tas aizņem laiku: „Cilvēks atnāk paskatīties uz konta atlikumu. Mēs ieejam – konta atlikums, parādās uz ekrāna, ka jāatjauno dati. Tad ejam ārā, veram citu lodziņu, vadām visus datus, ja ir nepieciešams kopēt pasīti. Vēl jau cilvēkam paskaidrot.”
„Tas ir operatoram papildu darbs. Klientam ir jāpaskaidro – ir jāraksta skaidri, salasāmi, gados vecāki cilvēki arī slikti redz,” stāsta Grīnberga.
Latvijas Pasta Ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa nepiekrīt, ka anketu aizpildīšanas dēļ būtiski palielinātos rindas. Bieži viņiem ir jāparāda, kurā vietā, kas ir jāaizpilda, jāizstāsta viss.
„Klienta anketa ir varbūt tā, kas prasa ilgāku laiku, tādēļ ka senioriem, kas ir liela daļa šo PNS kontu īpašnieki, nodaļas darbiniekiem nākas varbūt paskaidrot terminus, varbūt kādam arī palīdzēt aizpildīt un izskaidrot ilgāk, tur arī veidojas varbūt tāda ilgāka pakalpojuma sniegšana. Aicinām būt klientus saprotošiem un šajā gadījumā mēs pildām tās likuma prasības,” stāsta Vārpa.
Anketu par politisko nozīmi varot izdrukāt un atnest jau aizpildītu. Savukārt personas datu atjaunošana prasot 30 sekundes.
Turklāt paraksta paraugu kartīte jāaizpilda tikai, ja cilvēkam mainījies uzvārds vai atsevišķos gadījumos vārds, arī tad, ja mainījies paraksts. „Latvijas Pasts, prasot atjaunot personu apliecinošā dokumenta datus, var prasīt atjaunot datus arī paraksta parauga kartītē tikai tad, ja ir mainījušies kādi personas identitāti apliecinoši dati,” norāda Komercvadības departamenta direktore Sandra Joksta.
Taču Latvijas Radio iepriekš pārliecinājās, ka tā nav. Taujāta par to, vai līdz šim pastā prasīja to aizpildīt visiem klientiem, kas nāk, piemēram, pēc pensijas, Sandra Joksta atbild apstiprinoši: „Līdz šim, jā, līdz šim tā bija kā standarta prasība, kas šobrīd tiek pārskatīta. Jau tiek gatavoti visi rīkojumi, visi dokumenti, kas mums ir nepieciešami, attiecīgi šo prasību atcelt.”
Kāds iedzīvotājs Latvijas Radio arī norādījis par jautājumu, ko uzdod saistībā ar īpašumu. Taču Latvijas Pastā noliedz interesi par klientu īpašumu. Tur skaidro, ka vienīgais jautājums esot par īpašuma tiesībām un saistību ar juridiskas personas konta atvēršanu.
„Tiek jautāta konta atvērēja saistība ar attiecīgo juridisko personu. Un tas nekādā veidā neskar ne nekustamos īpašumus, ne arī fiziskās personas, ne pensionārus, ne pabalstu saņēmējus, kas varbūt vairumā gadījumu ir šo kontu lietotāji, bet arī tos retos gadījumus faktiski uz kopējā pasta norēķinu sistēmas lietotāju skaitu, kas ir juridiskās personas, jo mums kopējais PNS sistēmas kontu skaits ir nepilni 300 000 un no tiem juridiskās personas ir tikai nedaudz vairāk par tūkstoti,” skaidro Vārpa.
Pilsētās šādu kontu esot ļoti maz. Visbiežāk tas attiecas uz laiku reģioniem. Latvijas Pastā pieļauj, ka pilsētu pasta operatori, ejot cauri, varētu uzdot šo jautājumu, jo viņiem gandrīz nav saskarsmes ar juridiskām personām. Taču tas attiecoties tikai uz konta īpašuma piederību.
Klientu datus pastā plāno atjaunot līdz jūnijam. Savukārt anketas par politisko nozīmi aizpildījis vairums no 58 000 klientu, kas pensijas saņem caur PNS kontu. Savukārt kopumā atvērti nepilni 300 000 maksājumu kontu. Par politisko nozīmi Latvijas Pastā aizpildīja gandrīz 40 000 anketu.
