Vēlmi pievienoties Alūksnes novadam vēstulē pauž 222 Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji, kas ir vidēji 6% no kopējā novadnieku skaita.
Viņi norāda, ka Ape un Alūksne ir vēsturiski saistītas jau kopš 1967. gada, kad tika izveidots Alūksnes rajons, un šajā laikā ir attīstīta kopīga saimnieciska, valsts dienestu un kultūras iestāžu sadarbība.
Turklāt arī attālums starp abām pilsētām ir uz pusi mazāks nekā no Apes līdz Smiltenei.
"Mums viss ir Alūksnē. Nu nevar to visu pārsviest uz Smilteni. Tas, ka Vireši, Gaujiena ir Smiltenē, tā ir viņu dzīve. Nesaprotam tikai to, arī pēc sarunas ar [pašvaldību lietu ministru Juri] Pūces kungu, kāpēc mūs nevar dalīt. Viņš teica, nu cik iespējams paliksim kopā," teica viena no vēstules autorēm Ilze Sproģe.
Līdz šim konstruktīvas diskusijas par Apes novada iespējamu pievienošanu Alūksnes novadam starp vietvarām nav bijušas, bet līdz ar iedzīvotāju vēstuli šis jautājums nonācis Alūksnes novada domes dienaskārtībā. Deputāti vienbalsīgi lēma, ka apvienošanās varētu notikt, ja vien abu novadu iedzīvotāji to vēlētos.
"Pastāv reāla iespēja Apes novadu sadalīt, bet pašreiz ministrija ir formulējusi to, ka novadu nedalīs. Tā kā te tas jautājums - vai ies to vieglāko ceļu, vai ies to ceļu, kas vairāk apmierina iedzīvotājus, jo es saprotu, pievienot veselu novadu ir ļoti viekārši, salīdzinot ar to, ja novads ir jādala," sprieda Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.
Apes novada dome līdz šim tikusies ar visu četru pagastu iedzīvotājiem, kuru viedokļi, lai arī atšķirīgi, sakrīt vienā jautājumā - ka novadam jāpaliek nedalītam. Tā uzskata arī domes deputāti, kuri atbalsta ministrijas viedokli par Apes novada pievienošanu Smiltenes novadam. Šāds lēmums pieņemts, izvērtējot ekonomiskās attīstības un Eiropas fondu finansējuma piesaistes iespējas, kā arī teritorijas attīstības indeksu.
"Diemžēl Apes novads ir tikai 72. vietā, Alūksne ir 84. vietā un Smiltene 27. vietā.
Es domāju, ka mums tomēr vajadzētu virzīties uz tiem sākuma skaitļiem un mēģināt varbūt tiešām te lielāku attīstību arī gūt, apvienojoties ar Smiltenes novadu," vērtēja Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts.
Apes novada dome gala lēmumu vēl nav pieņēmusi, un, visticamāk, to uzticēs VARAM, kas solījusi atkārtoti tikties ar novada iedzīvotājiem.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos sākta sabiedriskā apspriešana.
Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana.
