Balsojums par mēru galvaspilsētas domē paredzēts 19. augustā, kad deputāti būs atgriezušies no atvaļinājumiem. Ja dome priekšsēdētāju šajā datumā neievēlēs, jau nākamajā dienā varēs sākt procedūru domes atlaišanai. Bērziņa norādīja, ka pašvaldību vēlēšanu likumā nav atsevišķas kārtības, kas noteiktu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.
"Likumdevējs paredz tās rīkot tādos pašos termiņos kā kārtējās [vēlēšanas]. Četru mēnešu laikā jāveido vēlētāju reģistrs. Salīdzinot ar Saeimas vēlēšanām, tas būtu mazāks apjoms. Vēlēšanas varētu notikt decembrī vai arī janvārī. Izskatās, ka decembris "zaudē" janvārim, jo decembris ir svētku mēnesis. Vēlēšanu dienu noteiks Saeimas deputāti," skaidroja Bērziņa.
KONTEKSTS:
Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts "Godas kalpot Rīgai" (GKR) politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un GKR koalīcija domē zaudēja vairākumu.
Izslēgtie domnieki Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Baraņņiks izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju.
20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais. Pēc šī balsojuma no opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izslēgti deputāti Imants Keišs un Druvis Kleins, jo viņi neatbalstīja frakcijas nostāju.
Savukārt 10. jūlijā mēra pienākumu izpildītājam Oļegam Burovam (GKR) pietrūka balsu, lai tiktu pie amata Rīgas brīvostas valdē. Balsojums parādījis, ka Burovam trūkst deputātu atbalsta arī kļūšanai par mēru. Sarunas par atbalstu savai kandidatūrai Burovs vairs neturpinās, taču savu kandidatūru neatsauks. Tas, vai galvaspilsētā būs jārīko ārkārtas vēlēšanas, varētu izšķirties 19. augustā, kad paredzētas domes priekšsēdētāja vēlēšanas.
Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.
