CVK informēja, ka 627 748 eiro nepieciešami vēlēšanu komisiju locekļu, parakstu vācēju un līgumdarbinieku atalgojumam, 131 600 eiro – preču un pakalpojumu iegādei, bet 151 224 eiro veido darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 15 500 eiro paredzēti parakstītāju datu apkopošanai un pārbaudei.
No atalgojumam paredzētā finansējuma 85 401 eiro paredzēts izlietot 119 pašvaldību vēlēšanu komisiju atalgojumam, bet 338 847 eiro – parakstu vācēju algošanai.
Savukārt preču un pakalpojumu izmaksas nepieciešamas parakstu vākšanas lapu izgatavošanai, plakātiem un informatīvajām lapām, uzziņu tālruņa nodrošināšanai, vēlēšanu komisiju apmācībai, sakaru un pasta pakalpojumiem, transporta izdevumiem, lai organizētu parakstīšanos vēlētāju atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties parakstu vākšanas vietā, un vēlētājiem ieslodzījuma vietās, parakstītāju datu ievadam un pārbaudēm.
Parakstu vākšanai nepieciešamais finansējums aprēķināts, ņemot vērā 2011. gada parakstu vākšanas pieredzi. Finanšu aprēķins veidots 625 parakstu vākšanas vietām Latvijā, 44 parakstu vākšanas vietām ārvalstīs, kā arī parakstu vākšanas nodrošināšanai karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus militārajās misijās ārvalstīs.
Republikas pilsētas domēm, novadu domēm un Ārlietu ministrijai parakstu vākšanas vietas jānosaka līdz šā gada 10. janvārim, kas nozīmē, ka parakstu vākšanai nepieciešamie izdevumi tiks precizēti.
Likums nosaka, ka parakstu vākšanas vietas iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju katrā pašvaldību būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta.
Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem par balsstiesīgo skaitu Latvijā parakstu vākšanas izsludināšanas dienā minimālais parakstu vākšanas vietu skaits Latvijā būtu 208 parakstu vākšanas vietas. Vienlaikus 2011. gada pieredze liecina, ka pašvaldībās kopā tika izveidotas 622 parakstu vākšanas vietas.
Parakstīties par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai vēlētāji varēs no 16. janvāra līdz 14. februārim klātienē, parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs.
Atbilstoši likumam iespēja parakstīties pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas iekārtojamas Latvijas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēja piedalīties parakstu vākšanā jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, būs iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās tiks rīkota pēdējā parakstu vākšanas dienā, 14. februārī. Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, nepieciešama Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.
Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un parakstu vākšanas rezultātu paziņos Valsts prezidentam, un publicēs izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāju, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas.
Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
Tāpat apturētie likumi tiks publicēti un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.
KONTEKSTS:
Saeima 19. decembrī, otrajā un galīgajā lasījumā pēc garākām diskusijām pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā. Pēc deputātu lūguma prezidents šo likuma grozījumu publicēšanu apturēja.
Tāpat Saeimas vairākums pēc garām diskusijām 19. decembrī pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas.
