CSP atzīmēja, ka laikā no 2005. gada līdz 2019. gadam mirušo skaitam bija tendence samazināties, un 2020. gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, mirušo skaits pieauga tikai nedaudz – salīdzinot ar 2019. gadu tas palielinājās par 4% (1135 mirušie vairāk nekā gadu iepriekš). Tomēr 2021. gadā situācija mainījās, un mirušo skaits bija lielākais pēdējo 20 gadu laikā – salīdzinot ar 2020. gadu, tas pieauga par 18% jeb 5288 mirušajiem.
Vislielākais mirušo skaita pieaugums bija 2021. gada nogalē – oktobrī un novembrī, kad mirušo skaits bija par 24 % lielāks nekā vidēji 2021. gada mēnešos.
Turpinoties dzimušo skaita kritumam, pērn dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā (17 115 jaundzimušie).
Samazinoties iedzīvotāju skaitam reproduktīvajā vecumā, kopš 2016. gada dzimstība samazinās. Līdzīga tendence turpinājās arī divus pandēmijas gadus – provizoriski 2021. gadā piedzima par 2,5% jeb 437 bērniem mazāk nekā iepriekšējā gadā.
CSP norādīja, ka dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs. 2021. gadā mirušo skaits divas reizes jeb par 17 027 cilvēkiem pārsniedza dzimušo skaitu. Tā ir lielākā dzimušo un mirušo skaita starpība pēdējo 20 gadu laikā.
2022. gada 1. janvārī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 miljons 873 tūkstoši.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2021. gadā reģistrēta 11 231 laulība, kas ir par 529 laulībām jeb 5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad sākās pandēmijas ierobežojumi.
Pēdējos sešos gados pirms pandēmijas, proti, 2014.–2019. gadā noslēgto laulību skaits gadā pārsniedza 12 000, savukārt pandēmijas ietekmē, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, noslēgto laulību skaits samazinājās par 16,8% – no 12 861 laulības 2019. gadā līdz 10 702 laulībām 2020. gadā.
