Latvijā šā gada deviņos mēnešos reģistrēti 22 498 mirušie, kas ir par 1916 mirušajiem jeb 7,8% mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.
No deviņiem šī gada mēnešiem augstākie mirstības rādītāji novēroti martā, kad miruši 2968, kas bija par 10,1% vairāk nekā pērn martā. Tai pat laikā 2021. gadā augstākie mirstības rādītāji reģistrēti gada pēdējos mēnešos.
Turpina samazināties arī dzimušo skaits. Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēts 12 221 jaundzimušais, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2021. gada attiecīgajā laika periodā.
Turklāt jau astoņus mēnešus, sākot no šā gada februāra, katru mēnesi reģistrēts vismazākais dzimušo skaits attiecīgajā mēnesī pēdējā simtgadē.
Tikai šā gada janvārī bija par pieciem jaundzimušajiem vairāk nekā 2021. gada janvārī, kad piedzima vismazāk bērnu pēdējos simts gados.
Lai arī mirstība deviņos mēnešos samazinājās, tā saglabājas augsta un joprojām ir gandrīz divreiz lielāka par dzimstību, norādīja CSP.
2022. gada deviņos mēnešos reģistrētas 10 080 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 626 laulībām jeb 6,6% vairāk, bet tas joprojām atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa – 2019. gada deviņos mēnešos tika noslēgti vairāk nekā 10,5 tūkstoši laulību.
2022. gada 1. oktobrī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1,895 miljoni, kas ir par 19,6 tūkstošiem vairāk nekā 2022. gada 1. janvārī.
CSP skaidroja, ka iedzīvotāju skaits pieaudzis reģistrētās imigrācijas dēļ, jo Ukrainas iedzīvotāji, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek ieskaitīti pastāvīgo iedzīvotāju skaitā. Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus.
2022. gada 1. oktobrī Latvijā savu dzīvesvietu bija reģistrējuši 36,6 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo, kas devušies prom no Ukrainas karadarbības dēļ.
