Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

Padoms bez maksas. FKTK finanšu pratības eksperte Aija Brikše

«Pazaudētie» bērni. Kādas problēmas uzrādīja 500 eiro pabalsts?

Covid-19 laika 500 eiro bērnu pabalsti izgaismo problēmas cilvēku informētībā

Covid-19 laika 500 eiro pabalstu izmaksa ģimenēm izgaismojusi problēmas cilvēku informētībā par sociālā atbalsta sistēmu. Sola optimālāk un mūsdienīgāk informēt iedzīvotājus. 

Ja kontā netiek ieskaitīta neliela naudas summa, to var arī nepamanīt. Cita lieta, ja tiek gaidīti 500 eiro, bet naudas nav. Tā kā 500 eiro pabalstu par katru bērnu izmaksāja bez vecāku iesnieguma tam vecākam, kurš ik mēnesi saņem ģimenes valsts pabalstu, tapa skaidrs – daudziem vecākiem nav ne jausmas, vai viņu kontā ienāk regulārais ikmēneša ģimenes valsts pabalsts, kas par pirmo bērnu bija 11,38 eiro. Par savu nezināšanu ar LTV raidījumu "4. studiju" dalījās arī Ineta un Eduards, kuru ģimenē aug divi bērni.

"Ģimenē visi pabalsti ir noformēti uz vīra vārda. Par vecāko dēlu 500 eiro ieskaitīja jau pirmajā dienā, bet par meitu pabalsta – kā nav, tā nav.

Kad sākām interesēties, izrādījās, ka par meitu vīrs nemaz nav pieteicies uz ģimenes valsts pabalstu un piecus gadus domājis, ka to saņemu es.

Protams, tagad iesniedzām iesniegumu un saņēmām 500 eiro lielo pabalstu. Taču līdz šim nesaņemto ģimenes valsts pabalstu, kas par otro bērnu šo gadu laikā sakrājies vairāk nekā 1000 eiro, saņemsim tikai par pusgadu," pastāstīja Ineta.

Viņa atzīst, ka ģimene pati ir vainīga, tomēr viņai ir neērts jautājums: "Ja es aizmirstu nokārtot kādas saistības pret valsti, man tiek atgādināts vairākas reizes. Bet, ja esmu aizmirsusi pieteikties uz pabalstu, kas man pienākas no valsts, to neatgādina neviens. Kāpēc tā?"

Ineta un Eduards nebūt nav vienīgie, kuri tikai tad, kad kontā neienāca solītie 500 eiro, attapās, ka nemaz nesaņem ģimenes valsts pabalstu, uz ko ir tiesības no bērna viena gada vecuma. Ļoti daudzi vecāki uzskatījuši, ka ikmēneša niecīgā summa viņiem nav nepieciešama, daudziem pabalsts sūtīts uz kontu, kas sen jau slēgts, bet neviens Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par to nav paziņojis.

"Daudzi vecāki domājuši, ka VSAA automātiski piešķir šo pabalstu un tas jau ir ietverts to pabalstu summā, ko vecāks jau saņem.

Tas ir vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts. Daudzi vecāki pabalsta pieprasīšanu ir atlikuši uz vēlāku laiku, un vēlāk rūpēs par bērnu ir aizmirsuši to izdarīt. Citi domā, ka pabalstu saņem otrs vecāks, citi domā, ka viss ir kārtībā. Nepārbauda savus bankas kontus un nepaskatās, kādi pabalsti piešķirti. Nepainteresējas, vai viss kārtībā," stāstīja VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Aiva Zīrāka.

VSAA pārstāve uzsvēra, ka iesniegumus par dažādiem pabalstiem, ko ir tiesības saņemt vecākiem, kad piedzimst mazulis, ir iespējams iesniegt visus vienlaicīgi, lai arī, piemēram, ģimenes valsts pabalstu sāk izmaksāt tikai pēc bērna viena gada vecuma.

No 2017.gada Latvijā ir stājies spēkā likums, kas noteic, ka pabalsta piešķiršanas termiņš ir pusgads. Tas nozīmē, ka uz ģimenes valsts pabalstu, ko izmaksā no bērna gada vecuma, var pieteikties vēl sešus mēnešus pēc bērna viena gada jubilejas. Iepriekš vecāki varēja iesniegumu rakstīt vēl gadu, bet jaunie noteikumi pieņemti, lai visam – gan pensijām, gan pabalstiem, ko administrē VSAA, būtu vienāds pieprasīšanas termiņš. 

"Ja šis termiņš ir nokavēts, tad pabalstu piešķir tikai par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, skaitot no tās dienas, kad aģentūra ir saņēmusi iesniegumu par pabalsta piešķiršanu," pastāstīja VSAA pārstāve.

Automātiski ģimenes valsts pabalsts netiek piešķirts, jo VSAA bez vecāku iesnieguma nav skaidrības, kurš – bērna tēvs vai mamma – būs pabalsta saņēmējs.

Bet kāda ir atbilde uz neērto Inetas jautājumu: kāpēc valsts atceras pakratīt ar pirkstu tikai tad, kad tās iedzīvotājs ir valstij parādā, bet, ja vecāki aizmirsuši pieteikties uz sev pienākušos pabalstu, atgādinātāja nav neviena?

Aģentūras pārstāve sacīja, ka 500 eiro pabalsts parādījis šajā jomā līdz šim nezināmas nianses. Tāpēc VSAA tagad tiekot domāts, kā optimālāk un mūsdienīgāk informēt iedzīvotājus. 

"Tā ka – pie tā tiek strādāts, lai cilvēkus personificēti informētu, kādus pabalstus vai kādus pakalpojumus valsts sniedz konkrētajā dzīves situācijā, kad tā dzīves situācija tuvojas vai jau ir notikusi," norādīja Zīrāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt