Lielākā daļa bezvadu tīklu ir šifrēti jeb ar paroli. Bet daudzās kafejnīcās un citās publiskās vietās internets ir brīvi pieejams. IT speciālisti saka – brīvi, tātad ne visai droši. „Es par drošību vispār nedomāju," saka Agnese, kāda no interneta izmantotājām Rīgas centrā.
Par drošību, lietojot bezvadu internetu, nav padomājusi lielākā daļa uz ielas sastapto cilvēku. Daži gan uzsver, ka internetbanku vai citus ar personas datiem saistītus portālus lieto tikai mājās, bet publiskās vietās pārlūko ziņas un sociālos tīklus.
Lietojot bezmaksas internetu, ir jāatceras – tīkls ir publisks un arī dati var kļūt publiski, uzsver IT speciālisti. Lietojot bezvadu internetu mājās, noteikti ir jāievieš parole, lai ierobežotu piekļuvi no ārpuses. „Ja tā ir viegla, tad to var uzlauzt," saka IT drošības eksperts Didzis Balodis.
Kopā ar tehnoloģiju ekspertiem „Panorāma" devās pārbaudīt, kādi bezvadu interneta pieslēgumi ir pieejami Rīgas centrā un cik tie ir droši. Eksperti saka – aptuveni ceturtā daļa bezvadu interneta tīklu centrā nav šifrēti, tātad brīvi pieejami. Pārējie ir ar parolēm un droši. Tiesa, atskaitot to daļu, kas izmanto vecu aizsardzības veidu, un tos ir viegli uzlauzt. Pirmā pārbaude pie Valsts ieņēmumu dienesta. „Tas, ko mēs redzam, VID nav nosaucis bezvadu internetu par VID bezvadu internetu," saka Balodis.
IT speciālists iesaka lietotājiem padomāt par bezvada interneta nosaukumu, jo bieži vien cilvēki sauc to pēc sava vārda un uzvārda vai pēc adreses, un tad ļaundari var viegli uzzināt, kam pieder bezvadu interneta tīkls.
Eksperts stāsta, ka nesen pētījums par drošu bezvadu internetu ir veikts Londonā, un tika secināts, ka tur situācija ir mazliet sliktākā nekā Latvijā, jo Londonā ir vairāk nedrošu bezvadu interneta punktu.
