Četri deputāti Saeimā «norauj kvorumu» bēgļu jautājumā; sasaukta jauna sēde

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien priekšpusdienā kvoruma trūkuma dēļ neskatīja Latvijas pozīciju par vēl 526 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu Latvijā. Par šo jautājumu piektdien sasaukta atkārtota Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde.

  

Saeimas Eiropas lietu komisijā valdības ceturtdien apstiprināto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā bija paredzēts skatīt piektdien no rīta. Kvoruma trūkuma dēļ attiecīgā Saeimas komisija nebija lemttiesīga un lēmums šajā jautājumā netika pieņemts. Taču Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne ("Vienotība") piektdien plkst.15 sasaukusi jaunu sēdi.

Pirmajā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāte Jūlija Stepaņenko sēdē lūdza pozīcijas skatīšanu atlikt uz nākamo nedēļu, kad sēdē varētu piedalīties piektdien klāt neesošie divi Nacionālas apvienības (NA) deputāti - Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāts - veselības ministrs Guntis Belēvičs. Viņš, kā ziņots, bija vienīgais no ministriem, kas ceturtdien valdībā balsoja pret Latvijas pozīciju brīvprātīgi uzņemt vēl 526 bēgļus.

Par jautājuma atlikšanu balsoja četri deputāti, tostarp Stepaņenko, ZZS deputāti, kā arī NA deputāts Rihards Kols. Savukārt pieci deputāti balsoja par pozīcijas skatīšanu šīs dienas Eiropas lietu komisijas sēdē, tostarp bija komisijā esošie "Vienotības" deputāti un Latvijas Reģionu apvienības deputāte Nellija Kleinberga. Savukārt divi "Saskaņas" deputāti nebalsoja par šo jautājumu.

Pēc Stepaņenko priekšlikuma noraidīšanas četri deputāti pameta Eiropas lietu komisijas sēdi - vispirms Kols, kuram sekoja Stepaņenko, kā arī Edgars Putra (ZZS) un Armands Krauze (ZZS). Komisijas sēdē palika septiņi deputāti, bet kvorumam nepieciešama vismaz astoņu deputātu dalība. Tādējādi kvoruma trūkuma dēļ komisija vairs nebija lemttiesīga.

Čigāne pēc "kvoruma noraušanas" paziņoja, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Eiropas lietu komisija izskata valdības sagatavotās oficiālās pozīcijas pirms to paziņošanas Eiropas Savienības (ES) institūcijām. Tā kā sēdē nav lēmuma pieņemšanai nepieciešamā kvoruma, tā slēgta, un spēkā paliek valdības apstiprinātā pozīcija.

Čigāne: Saeima nav izmantojusi pilnvaras lemt par pozīciju bēgļu jautājumā

    Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere pēc Eiropas lietu komisijas sēdes norādīja: ja kvoruma trūkuma dēļ komisija lēmumu nav pieņēmusi, tad tas nozīmē, ka tā nav paudusi savu viedokli attiecīgajā jautājumā. "Lēmums nav pieņemts. (..) Jebkurā laikā Eiropas lietu komisija var atgriezties pie šī jautājuma un atkārtoti lemt attiecīgo jautājumu," piebilda Meistere.

    Saeimas Juridiskais birojs: Eiropas lietu komisija jebkurā laikā var atgriezties pie šī jautājuma
       

      "Kvoruma noraušanu sēdē es vērtēju kā klaji bezatbildīgu pozīciju, jo acīmredzot tos deputātus, kas sēdi pameta, valsts intereses interesē vismazāk," pēc Eiropas lietu komisijas sēdes teica deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), norādot, ka par to noteikti pirmdien tiks runāts koalīcijas sēdē.

      "Ja divi koalīcijas partneri – Nacionāla apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība – atsakās no lemšanas valstij ļoti būtiskā jautājumā, tad, protams, ir jautājums, vai koalīcija vispār pastāv (..). Ņemot vērā, ka nākamais lielākais jautājums ir [nākamā gada] budžets un ja divas no koalīcijas partijām uzvedas ar opozīcijas metodēm, tad ir jautājums, vai vispār Saeima ir spējīga atbildīgā veidā izskatīt budžetu," noteica Šadurskis.

      Šadurskis: "Kvoruma noraušana" - klaji bezatbildīga pozīcija

        NA deputāts Kols pēc komisijas sēdes norādīja, ka daži deputāti Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē piektdien objektīvu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties. Tāpēc būtu labi, ja komisijā valdības apstiprināto pozīciju varētu skatīt nākamnedēļ.

        "Šeit mēs neredzam neko ārkārtēju, ka sēde tiek sasaukta pirmdienā. Jebkādas spekulācijas, kas jau ir izskanējušas no dažiem politiķiem par valdības stabilitāti, to es varu tikai pamatot, ka bēgļu jautājumu kāds tiešām mēģina izmantot valdības gāšanai," teica Kols.

        NA Kols: Kāds bēgļu jautājumu mēģina izmantot valdības gāšanai

          Iekšlietu ministriju Saeimas Eiropas lietu komisijā pārstāvēja ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, jo iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") devies atvaļinājumā, ko pārtrauks nākamnedēļ, lai otrdien, 22. septembrī, dotos uz Briseli, kur bēgļu jautājumu plānots skatīt Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē. 

           Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

          Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

          Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

          Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

          Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

          ***
          Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

           

          Jau ziņots, ka Latvijas valdība ceturtdien ārkārtas sēdē aiz slēgtām durvīm pieņēma Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz Latvijā vēl 526 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu. Gala vārds par Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā bija jāsaka Saeimas Eiropas lietu komisijai.

          Uz nepieciešamību vienoties par Latvijas pozīciju šajā jautājumā trešdien norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš sarunās par bēgļu uzņemšanas iespējām Latvijā iesaistījās pēc tam, kad varas partijas nespēja vienoties par Latvijas pozīciju. Prezidents arī ar rīkojumu uzdeva valdībai divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

          Latvija par papildu 526 bēgļu uzņemšanu lēma saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera jaunāko bēgļu uzņemšanas plānu. Tas paredz, ka ES dalībvalstīm obligāti būs jāuzņem kopumā 120 000 bēgļu. Līdz ar to kopā ar 40 000 bēgļiem, kurus ES dalībvalstis iepriekš vienojās uzņemt brīvprātīgi, ES plānots dot patvērumu 160 000 cilvēkiem, kuri pamet savas mājas saistībā ar nemieriem savā mītnes zemē.

          Tāpat vēstīts, ka valdība šā gada jūlija sākumā jau vienojās, ka Latvija divu gadu laikā brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus. Ņemot vērā Latvijas valdības jaunāko apņemšanos, Latvija ir gatava uzņemt kopumā 776 bēgļus.

          Latvijā
          Ziņas
          Jaunākie
          Interesanti