Neplānotās būvdarbu kvalitātes pārbaudes ievērojami lielākos apjomos sāka veikt pērn. Pirms tam šādas pārbaudes veica tikai pēc īpaša pasūtījuma un tās neuzskaitīja. Šādu pārmaiņu mērķis ir samazināt risku iegūt nekvalitatīvus ceļus.
"Latvijas Valsts ceļu" Autoceļu kompetences centra direktors Vladimirs Akimovs stāsta, ka neplānotās pārbaudes praktiski neatšķiras no regulārajām.
Tiek pārbaudīti izejmateriāli un tehnoloģijas, kā arī veiktas asfalta sagatavošanas pārbaudes, līdzenuma un nestspējas mērījumi un tamlīdzīgi.
"Tās ir gala pārbaudes un praktiski tur ir grūti kaut ko labot. Tad, lūk, šo neplānoto pārbaužu viens no galvenajiem mērķiem ir konstatēt nepilnības vai nu pirms būvniecības uzsākšanas, vai arī būvniecības gaitā. Tas ir vieglāk labojams un tiek samazināts risks, ka gala produkts nebūs kvalitatīvs," stāsta Akimovs.
Šobrīd ir veiktas vairāk kā 30 neplānotās pārbaudes, bet datu par neatbilstību skaitu nav. Kā saka Akimovs, šāds skaitlis neko neizteiktu, jo neatbilstības ir ar ļoti dažādām nopietnības pakāpēm.
"Neatbilstība var būt arī tāda, kas neko nenozīmē, un neatbilstība ir arī tāda, kur jāfrēzē nost. Ja ir acīmredzami trūkumi, teiksim, pēc ziemas ceļa apakškārtas jūk ārā, protams, tanī vietā uzņēmējs uz sava rēķina veic frēzēšanu un jaunas kārtas ieklāšanu.
Tādas ļaunprātīgas neatbilstības vismaz pēdējā laikā nav konstatētas, ka kāds gribētu iemānīt sliktāku materiālu," turpina Vladimirs Akimovs.
Problēmas ir apmēram piecos procentos gadījumu, lēš Akimovs. Viņš nozarē strādā 15 gadu un ir pārliecināts, ka būvniecības kvalitāte Latvijā aug. Ceļu būvdarbu kvalitāte ir normāla, bet līdzīgas problēmas ir arī citās valstīs.
"Sabiedrībā pastāv uzskats, ka ceļi ir slikti. Jā, slikti ceļi mums ir, tie ir veci un nolietojušies. Tad tas tiek attiecināts arī uz jaunbūvi, bet tā nav. Lai parāda to ceļa posmu, kurš nākamā gadā būtu jāpārbūvē. Tiek sajaukts ar vispārīgo katastrofālo stāvokli ceļu tīklā, kas tiešām tāds ir," vērtē Akimovs.
Neplānotās pārbaudes nav blēžu ķeršana, bet iespēja novērst kļūdas. Arī uzņēmējiem tas palīdzot mobilizēties.
Joprojām mēs esam situācijā, kad ceļi brūk straujāk, nekā tie tiek remontēti mūsu valstī kopsummā," stāsta ceļu būves uzņēmumu biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” izpilddirektors Zigmārs Brunavs.
Viņš paredz, ka šāda situācija būs līdz 2018. vai 2019.gadam. Bet tikai tad, ja tiks realizēta valdībā akceptētā ceļu un tiltu sakārtošanas programma. Pret neplānotajām pārbaudēm Brunava attieksme ir neitrāla. Prasības no valsts puses ik gadus paliek stingrākas, taču stabilie būvnieki to saprotot, jo ir jāizvairās no tā saucamajiem būvniecības viendienīšiem, kas darbus piedāvā veikt par nesaprotami zemām cenām.
"Protams, kļūdas var gadīties un it īpaši, ja mēs strādājam tādos apstākļos – tuvāk tām zemākajām kritiskajām robežām, jo pasūtītājs veic iepirkumus pēc zemākās cenas principa. Šādā ziņā šādas pārbaudes varbūt arī palīdz stabilizēt šo situāciju,” turpina Brunavs.
Biedrības „Latvijas ceļu būvētājs” pārstāvis piebilst, ka kvalitatīviem ceļu būvniekiem ir arī savas laboratorijas, kurās patstāvīgi tiek veiktas kontroles.
Jāpiebilst, ka šogad par valsts budžeta līdzekļiem ceļu remontu veiks 30 miljonu eiro apmērā, bet no iepriekšējā plānošanas perioda nepabeigti palikuši projekti 56 miljonu apmērā no ERAF un Kohēzijas fonda.
Lielākie remontdarbi šai sezonā notiks ceļu posmos Rīga-Sigulda, Rīga-Liepāja, Ludza-Terehova un Rēzekne-Daugavpils.
