RD Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas jautājumu komitejas deputāti ir nolīguši būvniecības tāmju ekspertu Ēvaldu Jasānu, kas sagatavojis atzinumu par Mežaparka Lielās estrādes izmaksām. Pētot būvnieku izpildīto darbu tāmes, speciālists atklājis vairākas īpatnības, piemēram, atsevišķās pozīcijās būvmateriālu cenas ir divas, trīs un pat vairāk reižu lielākas nekā tirdzniecības cenas. Mežaparka estrādes būvniekiem it kā maksāta alga, kas ir divreiz lielāka par vidējo nozarē. No pašvaldības puses izmaksu pārskatīšana tikpat kā nav notikusi, vērtējot publiski pieejamo informāciju, secinājis Jasāns.
“Pēc tiem dokumentiem, ko es redzu un kas ir publiski pieejami, man nav apstiprinājuma tam, ka būtu darīts kaut kas cits, izņemot to, lai pārbaudītu aritmētiskās kļūdas tāmē. Tas arī viss, kas publiski šobrīd pieejams. Iespējams, ir kaut kāds protokols iekšējs vai kāds apstiprinājums tam, kā tika pārbaudītas tāmes, uzdoti precizējoši jautājumi. Pārbaudītājam, redzot, ka tas pats betons maksā divreiz vairāk nekā vidējās tirgus cenas, laikam būtu jāceļ kāda trauksme, manuprāt,” norādīja Jasāns.
Eksperts atzīmēja, ka šāda pieeja būvdarbu tāmēm ir pretrunā publisko personu finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam.
Viņš skaidroja: “Privātajos iepirkumos pasūtītājs gan skaita naudu, gan pārbauda, vai ir kaut kur nepamatoti augstas, tajā skaitā arī nepamatoti zemas cenas. Tajā skaitā pasūtītājs pārbauda, vai iespējams nomainīt kaut ko pret ekvivalentu un, ticiet man, privātos iepirkumos pārmaksas nav. Kā ir publiskos iepirkumos – tas ir cits jautājums.”
Mežaparka Lielā estrāde, kas Rīgai izmaksāja aptuveni 100 miljonus eiro, ir viens no redzamākajiem būvnieku karteļa lietas objektiem, par kuru, iespējams, bija uzņēmēju vienošanās. Pēc tam, kad vairākkārt izskanējusi kritika RD Īpašuma departamenta Iepirkumu komisijai, ka tā nav pamatojusi estrādes būvdarbu pārmērīgo uzcenojumu, šīs komisijas ilggadīgais vadītājs Rihards Rusins pirmdien iesniedzis atlūgumu. No darba viņš aizejot pēc paša vēlēšanās un sīkāk šo lēmumu nekomentēja.
Savukārt pašvaldība pēc šīs pieredzes plāno izveidot centralizētu iepirkumu sistēmu un turpmāk publiskot visu pašvaldības iepirkumu tāmes pēc to izpildes.
Turpmāk aŗī, lai paplašinātu pretendentu loku, tiks dots garāks termiņš pieteikumu iesniegšanai. Domnieku ieskatā, veicot Mežaparka estrādes remontdarbus, iespējams pretendentu loks ticis mākslīgi sašaurināts, pieteikuma termiņam atvēlot vien mēnesi.
“Mēnesis ir par maz, jo lielāks termiņš, jo vairāk pretendentu un zemāka cena,” atzīmēja Ozola
Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas jautājumu komitejas deputāti saņēmuši no Konkurences padomes un Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumu, ka jau tagad likums ļauj pēc darbu pabeigšanas un būvju nodošanas ekspluatācijā, publiskot informāciju par iztērētajiem līdzekļiem un šāda informācija nevar būt komercnoslēpums. Turpmāk šāda norma tiks paredzēta nolikumos, un informācija par procesā iztērētajiem līdzekļiem tiks darīta zināma sabiedrībai.
Rīgas vicemēre Linda Ozola (Jaunā Konservatīvā partija) norādīja: “Daudzos mūsu lielo departamentu, kas ir Īpašuma departaments, Satiksmes departaments, kur ir lielie iepirkumi, – daudzos gadījumos šajās iepirkumu komisijās no gada uz gadu, no iepirkuma uz iepirkumu ir vieni un tie paši locekļi, kas piedalās un kas arī vada šīs iepirkumu komisijas. Šeit vien jau pastāv zināms interešu konflikta risks. Ejot centralizācijas virzienā un veidojot pašvaldībā centralizētu iepirkumu sistēmu, bet vienlaikus arī pieaicinot profesionāļus no nozaru departamentiem un nodrošinot arī zināmu cilvēku rotāciju iepirkumu komisijās, mēs varam nodrošināt caurskatāmāku procesu.”
Kopā domes ierēdņiem pārrunāta iecere jau iepirkuma noteikumos iestrādāt prasību, ka pēc visu darbu pabeigšanas informācija par izlietotajiem līdzekļiem attiecīgajā pasūtījumā vai objektā arī tiek publiskota.
“Mēs strādājam pie iekšējās kārtības, kā publiskot informāciju atvērto datu veidā par pašvaldības finanšu izlietojumu, jo rīdzinieki pašvaldībai nodokļus samaksā, tos mēs ieguldām atpakaļ pašvaldībā, un rīdziniekiem ir tiesības zināt, kas ar viņu naudu notiek,” pastāstīja Ozola.
Viņa pauda cerību, ka valsts iestādes parūpēsies, lai negodprātīgie uzņēmēji publiskajos iepirkumos nevarētu piedalīties. Viņa arī piebilda, ka jaunais domes sasaukums no iepriekšējiem domniekiem saņēmis ne tikai nolaistu infrastruktūru – novārtā pamesti arī pašvaldības darbinieki. Tāpēc nākamā gada pašvaldības budžetā viena no galvenajām prioritātēm būšot darbinieku atalgojuma pārskatīšana, lai varētu piesaistīt profesionālus speciālistus.
KONTEKSTS:
Pie būvnieku karteļa lietas strādāja gan Konkurences padome, gan KNAB, kas gan neguva apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm.
Savukārt Konkurences padome konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā.
Aizliegtā vienošanās skar tādus objektus kā Mežaparka estrāde, Rīgas Tehniskā universitāte, Jaunais Rīgas teātris, Ventspils koncertzāle, kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Okupācijas muzejs, kā arī vairākus privātus objektus. Kopā - 77 objektus.
Būvnieku karteļa lietas dēļ valsts zaudēs vismaz 18 miljonus no Eiropas Savienības fondu naudas, liecina sākotnējās aplēses.
