Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Vakcinētie/nevakcinētie darba kolektīvos"

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Vakcīnas pret Covid-19. Jautājumi un atbildes"

Aizliegtais paņēmiens. Operācija "Pūta vējiņi, aizpūta naudiņu"

«Aizliegtais paņēmiens» šķetina «būvnieku karteli»: kā neredzēja iespējamo krāpšanos Mežaparka estrādes iepirkumos?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Mežaparka Lielā estrāde, kas Rīgai izmaksāja aptuveni 100 miljonus eiro, ir viens no redzamākajiem "būvnieku karteļa" lietas objektiem, par kuru, iespējams, bija uzņēmēju vienošanās. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās kontroltāmju un faktisko izmaksu nesakritībās, kā arī uzklausīja būvniecības tāmju eksperta secinājumus par iespējamiem sadārdzinājumiem attiecībā uz darba samaksu, betona un griestu izmaksām Mežaparka Lielajā estrādē.

ĪSUMĀ:

  • Mežaparka estrāde kā vienošanās objekts figurē Konkurences padomes izmeklētajā "būvnieku karteļa" lietā.
  • Pie pasūtījuma tika būvuzņēmumi, kuri saskaņā ar publiskotajām sarunām bija par to vienojušies.
  • Aplēst izmaksas un izvērtēt piedāvājumus pasūtītājiem palīdz kontroltāmes.
  • Taču šoreiz vienā no projektētāju kontroltāmēm aizmirsta ziema un iztrūkst miljoni.
  • Tikmēr pirmās būvniecības kārtas tāme aizvien slepena, un LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" par to cīnās tiesā.
  • Ar otrās kārtas tāmi iepazinās būvniecības tāmju inženieris un saskatīja tajā sadārdzinājumus.
  • Iepirkumu komisija skaidro, ka uzticējās būvnieka piedāvājumam.
  • Rīgas dome nu citādāk veidos iepirkumu komisijas. To sastāvs mainīsies.

"Būvnieku karteļa" lietā viena no redzamākajām figūrām ir ilggadējs būvniecības uzņēmējs Armands Garkāns. Viņš allaž figurējis Latvijas miljonāru sarakstā, žurnāls "Forbes" viņu arī nodēvējis par iepirkumu karali. 2018. gadā viņa firmas – "Binders", "Arčers" un citas – ieguva apmēram 140 pasūtījumus par kopējo summu 139 miljoni eiro. Taču "būvnieku karteļa" lietas sarunās izrādās – viss ir slikti un labāk visu vēl sarunāt.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) būvnieku sarunās noklausījies aptuveni trīs gadus, un Garkāna redzējums, kā to konstatēja Konkurences padome (KP), sāk arī piepildīties. Sarunāto objektu sarakstā ir visas redzamākās Latvijas pēdējo gadu būves, tostarp Mežaparka Lielā estrāde.

Garkānam piebalsoja uzņēmuma "LNK industries" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs un "Re & Re" vadītājs Ainārs Pauniņš:

Armands Garkāns: Estrāde tā būs nākamgad. Šogad ierakstām "fifty- fifty".
Artjoms Milovs: Jā.
Armands Garkāns: Varbūt pienāks, paies tas gads, un mēs visu atdosim jums. Ja jūs kaut ko nebūsiet dabūjuši.
Ainārs Pauniņš: Estrāde tad uz pusēm?
Armands Garkāns: Jā, pagaidām.

Konkurences padome atzinumā arī norāda, ka, visticamāk, kartelim labi draugi bijuši arī pasūtītāju pusē. "Pēc sarunām var noprast, ka pasūtītājs ir gribējis konkrētu būvnieku, kas arī beigās ir piepildījies. Tika konstatēts, pasūtītājs nav piedalījies šajās sarunās, līdz ar to tiešu pierādījumu tam nav, ir tikai atsauce, ka sarunas dalībnieki stāsta, ko zina. Zina vai iedomājas,  nu tādā veidā. Bet katrā ziņā sarunas rezultāts ir vainagojies ar panākumu un uzvarējis atbilstošais, par ko ir runājuši lietas dalībnieki," norādīja Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

KNAB piefiksējis vēl kādu sarunu par Mežaparka estrādes otro kārtu. Tajā piedalījās Guntis Rāvis, Māris Martinsons, Ivars Millers, Valdis Koks.

Kāds no klātesošajiem: "Neviens viņu tur, neviens nekad mūžā nepieļaus (..) ka [Garkāns] tur strādās. Tur, (..), tas ir izslēgts! (..) Ir skaidri un gaiši nodeklarējis, ka viņš, (..), grib - [Valdi Koku]".

Saskaņā ar likumu pierādīta karteļa gadījumā no būvnieka var automātiski prasīt 10% no pasūtījuma vērtības un vēl vairāk, ja spēj pierādīt, ka nodarītie zaudējumi ir lielāki. Bet faktisku aprēķinu šobrīd nav. "Tur arī varētu būt diezgan liels, pamatīgs civiltiesisks strīds, kā pierādīt," piebilda Gaiķis.

Lielās estrādes pārbūve

Mežaparka Lielā estrāde vairākās kārtās tapa pēdējo četru gadu laikā un no rīdzinieku naudas izmaksāja aptuveni 100 miljonu eiro. Estrāde kā būvnieku sarunāts objekts arī figurē karteļa lietā.

Atbilstoši karteļa sarunātajam Mežaparka Lielās estrādes pasūtījumu saņēma divu uzņēmumu – "LNK industries" un "Rere būvei" – konsorcijs. Tieši šis uzņēmumu tandēms izrādījies visveiksmīgākais Rīgas domes organizētajos konkursos.

Pārbūves pirmajā kārtā bija skatītāju vietas un laukums, esošās estrādes pielāgošana simtgades Dziesmu svētkiem.

Pārbūves pirmajā kārtā notika divi konkursi. Pirmajā – skatuves korpuss un koru tribīnes paplašināšana, uzvarētāja konsorcijs "LNK industries" un "Rere būve". Otrās daļas konkursā par estrādes atjaunošanu, iekštelpu un estrādes membrānas izbūvi uzvarēja "LNK industries", kam apakšuzņēmējs bija "ReRe būve" ar 49% darbu apjomu.

Interesanti, ka otrās kārtas pirmās daļas konkursā piedalījās Armanda Garkāna uzņēmums "Arčers", bet ar mazliet dārgāku piedāvājumu. Savukārt otrās daļas konkursā lētākais piedāvājums bija no būvfirmas "Merks", kas pēkšņi neprata sagatavot pienācīgu dokumentāciju un neatbilda prasībām.

Ilggadējais Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība), kurš bijis Mežaparka estrādes pirmās kārtas iepirkuma komisijā, nu paudis, ka iepirkumi jāuzrauga nopietnāk un pats šajās tāmēs arī maz orientējies.  

"Es, godīgi sakot, tajā brīdī daudz no tā neko nesajēdzu. Pēc tam, kad sāku vienu, otru reizi konsultēties par kaut kādiem gadījumiem, saliekot kopā, radās tāda sajūta, ka varbūt tas tā jocīgi ir. Nē, nu man šoks bija. Tas, ka kaut kāda maza sarunāšana notika, es par to nebrīnītos. Bet, ka pilnīgi visu sarunā, – mani tas izbrīnīja," pauda Gavars.

Kopējā summa par visām Mežaparka estrādes kārtām bija aptuveni 100 miljoni eiro.

Nākamais jautājums – vai karteļa dēļ Rīgas dome par estrādes būvniecību pārmaksājusi? Sava veida atskaites punkts tam varētu būt kontroltāmes. Tās pirms konkursiem kopā ar būvprojektu pasūtītājam sarēķina projektētājs, kas Mežaparka estrādes gadījumā bija arhitekta Jura Pogas birojs. Tas savulaik uzvarēja konkursā par to, kāda izskatīsies jaunā Mežaparka estrāde.

Kontroltāme – tiešām atskaites punkts?

"Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās kontroltāmēs. Pirmajā kārtā skatītāju zonas pārbūve projektētāju kontroltāmē bija 23,47 miljoni eiro ar PVN. Bet būvnieki "LNK industries" un "Rere būve" pasūtījumu saņēma ar 32,36 miljonu eiro piedāvājumu. Tātad atšķirība no kontroltāmes: par deviņiem miljoniem eiro dārgāk jeb jeb +38%.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs tobrīd pēc būvnieku piedāvājumu atvēršanas bija pārsteigts un sūdzējās par šo cenu atšķirību publiski. Vēlāk Burovs par vainīgiem atzina projektētājus: "Mēs atradām vairākās sadaļās nulles, šīs sadaļas nebija notāmētas. Tas bija par tīkliem stāsts, neatceros, tur konkrēti elektrība. Mēs atdevām atpakaļ, un biju nikns uz to, ka viņi faktiski skaļi paziņoja kontroltāmi, bet nepārbaudīja kvalitāti."

Arī arhitekts Juris Poga nu atzinis kļūdu kontroltāmē: "Mēs no savas puses nebijām laikam ievērtējuši visus tos zemes darbus un to, ka būvniecību varēs veikt ziemā. Ja gaidīs pavasari, tad tie termiņi nebūtu izpildīti. (..) Mūsu tāmnieks darba organizācijas sadaļā ir vērtējis, nepiesaistot pie konkrētiem laikiem."

Tātad kļūda kontroltāmē tuvu pie 40%, un vainīga pie tā ir neierēķinātā ziema. Turklāt jāpiebilst, ka jau vēlāk "Aizliegtais paņēmiens" prasīja Rīgas domei būvnieku tāmi, bet nesaņēma, jo tas esot komercnoslēpums. Par to pašlaik notiek tiesvedība.

Būvniecības otrās kārtas kontroltāme, ko LTV uzrādīja Pogas birojs, ir par 65,37 miljoniem eiro ar PVN. Pasūtītājs – Rīgas dome – šo kārtu sadalīja divās daļās. Pirmo daļu būvnieki solīja paveikt par 40,12 miljoniem eiro ar PVN, otro daļu – par 22,39 miljoniem eiro, kas kopā ir 62,51 miljoni eiro ar PVN. Tātad pat lētāk, nekā kopējā kontroltāmē prognozēts.

Pretēji pirmās kārtas pieredzei, kad kontroltāmē bija palicis nepamanīts deviņu miljonu caurums līdz pat konkursa noslēguma dienai, šoreiz kontroltāme pirms konkursa no pasūtītāja puses esot revidēta rūpīgi. To atceras Burovs: "Un mēs arī izvirzījām visas savas pretenzijas, ne materiālās, bet tādas pretenzijas projektētājiem. Tur nebija atrunātas vairākas sadaļas."

Un projektētājs Poga tagad norādīja, ka tā esot normāla parādība: "Tāme tiek nerrota līdz tam brīdim, kad būvnieki iesnieguši savus piedāvājumus, tālāk jau visa tā dzīve notiek pēc būvnieka tāmes, ko mēs patiesībā neredzam. (..) Teikšu godīgi, ka visos tajos projektos, kur man nācās strādāt, pa lielam pasūtītājs bieži vien pats sev uzaicina konsultantu, kas var būt pat neērts, kas runās pretī."

Svarīgi, lai kontroltāme būtu izveidota līdz būvnieku piedāvājumu saņemšanai, lai pasūtītājam ir priekšstats par būvnieku solījumiem. Taču šajā gadījumā, kā liecina Pogas atsūtītā kontroltāme par otro kārtu, tā ir izveidota 2018. gada 17. augustā, bet 2. kārtas 1. daļas būvnieku konkurss noslēdzās jau pusmēnesi agrāk – 2018. gada 31. jūlijā. "Mēs vēl dabūjām šo to precizēt, tos apjomus jautājumu uzdošanas laikā. Tur ir tā nelaime. (..) Ja pamanīta kļūda, kaut kāda nesaskaņa, tad tas ir jāpakoriģē," skaidroja Juris Poga.

Komentējot šo situāciju, būvniecības tāmju inženieris Ēvalds Jasāns norādīja uz kādu "bet": "Jautājums, kurš veica kontroltāmes ekspertīzi. Jo tas ir ļoti svarīgs jautājums." Uz to Rīgas domes Īpašuma departaments izvairījās atbildēt.

"Aizliegtais paņēmiens" secina, ka tādējādi kontroltāme var arī nebūt atskaites punkts par to, vai ir kas sadārdzināts.

Šajā kontekstā ir vērts izcelt Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vadītājas Olgas Feldmanes citātus Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pēc ziņām par vērienīgo karteli būvniecībā: "Bez pasūtītāja atsaucības tik vērienīgs būvniecības kartelis nebūtu iespējams."

Vai par estrādi ir pārmaksāts?

Kā bez kontroltāmēm pārliecināties par būvniecības izmaksu pamatotību? Līdzēt varētu iespēja ieraudzīt būvnieku tāmes, taču būvnieki Lielās estrādes pirmās kārtas tāmi neatklāj, par ko pašlaik notiek tiesvedība.

Savukārt Mežaparka estrādes otrās kārtas otrās daļas būvnieku tāmēm ir piekļuvis Rīgas domes deputāts Valters Bergs (Jaunā konservatīvā partija), ko viņš nodeva analizēt būvniecības tāmju inženierim Ēvaldam Jasānam.

Jasāns secinājis, ka tāme ir sadārdzināta vismaz trijās pozīcijās: "Sāksim ar darba algu. Darba samaksas likmes ir salīdzināmas ar būvniecības nozares vadītāju vidējo darba samaksu. Plus arī izvēles kārtā tika pārbaudītas izmaksas būvizstrādājumiem, materiāliem. Un arī tur tika konstatētas būtiski nepamatoti augstas cenas. Kā piemērs – betons divreiz dārgāk. Iekārtie griesti sanāk gandrīz trīsreiz dārgāk. Nu un tā tālāk. Pie tam nav skaidrs, kāpēc netika izvēlēti ekvivalenti būvizstrādājumi."

Secinājumi no viņa ekspertīzes skaitļos:

  • Darba samaksa

Būvnieku tāmē 17,50 eiro stundā vai apmēram 2500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas vidēji esot nepamatoti augsta. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta statistika liecina, ka 2020. gadā būvniecības nozarē vidējie mēneša bruto ienākumi bija divas reizes zemāki, proti, 1028 eiro.

Turklāt uzvarējušās kompānijas "LNK industries" algu statistika no gada pārskata rāda, ka 2020. gadā par 120 darbiniekiem sociālās iemaksas visa gada laikā bija 746 tūkstoši, iedzīvotāju ienākumu nodoklis 375 tūkstoši eiro, kas nozīmē vidēji apmēram 1300 eiro mēnešalgu pirms nodokļu nomaksas.

Jasāns jau iepriekš "Aizliegtajam paņēmienam" norādīja: "Visus darbus mēra cilvēkstundās. (..) Tā ir katra būvnieka kompetence, cik viņš ieliek iekšā cilvēkstundas un kāda darba samaksa par to stundu. Beigās sanāk, ka ir lielas algas tāmē piesolītas, ļoti daudzu cilvēku stundu, un beigās rezultātā ir strādājuši uz pusi mazāk cilvēku."

  • Betons

Eksperta slēdziens: "Piemēram, "GRĪDAS G01" pēc hidroizolācijas paredzēta "Betona C25/30 izlīdzinošās kārtas izbūve 100mm biezumā, slīpēta". Šajā pozīcijā būvizstrādājumu vienības izmaksas ir 197,50 euro/m3. Eksperts vērš uzmanību, ka betona C25/30 izmaksām nevajadzētu pārsniegt 90 euro/m3 bez PVN, rēķinot 2021. gada tirgus cenās un ievērojot būvizstrādājumu cenu kāpumu."

  • Akustiskie griesti

Eksperta slēdziens: "Saskaņā ar tāmi būvizstrādājumu izmaksas sastāda 503,93 euro/m2, kas kopā par 493,1 m2 sastāda 248 487,88 euro. Eksperta rīcībā ir informācija, ka piekārto akustisko griestu "Gustafs" PG5 būvizstrādājumu izmaksas pirms 2021. gada cenu kāpuma bija līdz 160 euro/m2. Līdz ar to eksperts secina, ka būvizstrādājumu izmaksas 503,93 euro/m2 apmērā ir nepamatoti augstas."

Par griestiem samulsa arī Poga, kura tāmē kvadrātmetrs maksājis 180 eiro. Turklāt būvnieku izvēlētajiem griestiem akustiskie parametri esot uz pusi zemāki nekā eksperta atrastajiem par krietni zemāku cenu.

Ko saka iepirkumu komisijā?

Tikmēr Oļegs Burovs par 2. kārtas būvniecības detaļām neko teikt nevarot, jo tobrīd jau bija Rīgas domes deputāts, nevis Īpašumu departamenta direktors. Bet viņš uzticoties šī departamenta Būvniecības pārvaldes priekšniekam Rihardam Rusinam, kurš ilgus gadus vadījis Būvniecības iepirkumu komisiju, tostarp visus iepirkumus par Mežaparka estrādi. "Es esmu absolūti drošs, ka tur nav nekāds korupcijas risks," sacīja Burovs.

Pats Rusins tikai nedaudz pastāstīja par iepirkumu, bet plašākai intervijai ar LTV nepiekrita.

Viņš skaidroja, ka izejmatateriālu cenas, tajā skaitā griestu vien, vērtēt nevarot, jo tāme esot kompleksa: "Katra pozīcija nāk no būvnieka piedāvājuma, kas ir viņu risks, iedodot tādu piedāvājumu attiecībā uz šādiem pasākumiem, viņu vērtējums. Uz šo darbu kopumā. Mēs varam tikai paši sev nokomentēt, bet piedāvājums tiek vērtēts kopumā. (..) Nav nevienas ideālās tāmes, piedāvājums jāvērtē kopumā. Tā jau jebkurā pozīcijā var atrast, un nekad nekas nebūs izdarīts. Vai par lētu vai par dārgu."

Par darba samaksas likmēm, kas ir divas reizes lielākas nekā vidēji valstī, Rusins komentēja, ka tas skaitlis neesot jāuztver nopietni: "Ja pie likmes 17,5 strādā vairākās maiņās vai sestdienās, brīvdienās, ar virsstundām un tā tālāk nepārtraukti, tad, samazinot darbietilpību attiecīgajiem darbiem, kopējās darba izmaksas paliek tādas pašas. (..) Respektīvi, var šo tāmi sagatavot arī pie darba likmes, vienalga 12 ,13, 10, mainot darba ietilpību, darba izmaksas būs vienādas. (..) Darba algu jau atspoguļo izstrādē būvniekam. To jūs droši varat prasīt informāciju būvniekam, arī Valsts ieņēmumu dienestam, cik viņi maksā nodokļos un no tā izriet jau vidējā darba alga, nevis no tāmē norādītās darba stundu likmes. Tā ir tīri teorētiska."

Par galvenajām diskutablajām tāmes pozīcijām, ko izcēla inženieris Jasāns, "Aizliegtais paņēmiens" jautāja arī pašiem būvniekiem. Taču Mežaparka estrādes būvnieku pārstāvis Valdis Koks atbildēja: "Es neesmu pilnvarots komentēt tāmes pēc būtības, jo tāmes satur komercnoslēpumu. (..) Uzskatu, ka ir neprofesionāli vērtēt trīs tāmes pozīcijas atrauti no visas tāmes (kopējais tāmju pozīciju skaits pārsniedz 3000), būvprojekta, tehniskajām specifikācijām un līguma izpildes noteikumiem. Jūsu minētais neatspoguļo patieso situāciju."

Savukārt Iepirkumu komisijas vadītājs Rusins pauda uzskatu, ka kopumā Iepirkumu komisija strādājusi labi, sadārdzinājumu nav un speciālisti, kas spēj izvērtēt tāmes, esot.

Iepirkumu komisijas sastāvs

Lielās estrādes 2. kārtas 2. daļas Iepirkumu komisiju vadīja Rusins, četri locekļi no Būvniecības pārvaldes – Edgars Apse, Arta Goldberga, Māris Mežzīle, Antons Lešinskis – un viena komisijas locekle no Finanšu departamenta Signe Bērziņa. "Ja viņiem ir atbilstoša izglītība un viņi ir kompetenti vērtēt tāmes, tajā skaitā nepamatoti augstas un nepamatoti zemas cenas, tad man ir jautājums, kāpēc viņi to nav pamanījuši. Bet, ja viņi nav kompetenti, tad atkal ir jautājums, kā viņi kļuva par iepirkuma komisijas locekļiem," komentēja būvniecības tāmju inženieris Ēvalds Jasāns.

Kāda ir Iepirkumu komisijas locekļu izglītība, lai vērtētu būvnieku piedāvājumu? Rīgas dome par visiem neatbildēja, bet norādīja, ka Latvijas Būvinženieru savienības izsniegts sertifikāts esot diviem: Mārim Mežzīlem un Antonam Lešinskim. Sertifikāta joma ir "Ēku būvdarbu būvuzraudzība".

Vai ar to pietiek, lai kvalitatīvi spētu novērtēt tāmes un atrast trūkumus? Tam būvniecības jomā nav šobrīd skaidru kritēriju. Nav arī noteikts, ka šajā procesā jāiesaista kāds neatkarīgs vērtētājs. "Tas apstāklis, ka iepirkuma komisijā bija kāds, kuram ir zināšanas būvniecības jomā, vēl nenozīmē, ka tam cilvēkam ir specifiskas zināšanas būvniecības tāmes sastādīšanā vai pārbaudē," norādīja Jasāns.

Tikmēr domnieks Valters Bergs par ekspertīzes secinājumiem par iespējamiem sadārdzinājumiem nebūt nav pārsteigts. Viņaprāt, šādas komisijas, kas līdz šim tiek veidotas no viena departamenta cilvēkiem, ir ar augstu korupcijas risku, jo visu laiku lemj vieni un tie paši cilvēki.

Pēc "būvnieku karteļa" lietas nolemts to mainīt. "Faktiski dome nolēmusi to, ka nebūs tā, kā bija pašreizējā prakse, kad katrs departaments vai pašvaldības aģentūra sludināja pati šo iepirkumu. Būs iepirkumu komisijas sastāvs, kas būs zem centrālā aparāta. Attiecīgi atradīsies Rīgas domē. Un attiecīgi departaments, kuram vajadzēs kaut kādu noteiktu iepirkumu, vērsīsies pie šīs vienotās iepirkuma komisijas. (..) Lai atlasītu iepirkuma komisijas locekļus, kuriem būs izvirzītas noteiktas kvalifikācijas prasības, kas tiks vērtēts, tiks izstrādāts nolikums, kas paredzēs darbinieku rotāciju, lai nenotiktu ilggadējā iesēšanās, kas, iespējams, radītu kaut kādus šos korupcijas riskus. Tā kā principā Rīgas domē pilnīgi šobrīd mainīs šo sistēmu," pastāstīja Bergs.

Draudzīgas saites

Jāpiebilst, ka par korupcijas riskiem un būvnieku ciešām saitēm izteicies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, izmeklējot karteļa lietu, kas vēlāk nonāca pie Konkurences padomes. "Tas, ko mēs vēl redzam, ir ciešas attiecības starp valsts amatpersonām un būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem. Tātad tās varētu būt attiecības starp iepirkuma komisijas locekļiem, specifikācijas sagatavotājiem, kas ne vienmēr ir iepirkumu komisijas sastāvā, un augsti stāvošām attiecīgās institūcijas amatpersonām, kas attiecīgi var novest arī pie publiski nepieejamas informācijas izpaušanas iepirkuma pretendentam," norādīja KNAB Stratēģijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.

Jāpiemin arī tas, ka ilggadējais Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs no 2006. gada aptuveni vienu gadu bija padomes loceklis uzņēmumā "Latvijas tilti", kas ietilpst "LNK" holdingā, kura uzņēmums "LNK industries" bija viens no diviem, kas arī būvēja Mežaparka lielo estrādi. Tobrīd "Latvijas tiltu" padomes priekšsēdētājs bija Aleksandrs Milovs, kas ir "LNK industries" vadītāja Artjoma Milova tēvs, kurš aktīvi piedalījies arī karteļa sarunās.

Turklāt Rīgas domes iepirkumos par skolu, bērnudārzu, stadionu, Rīgas 1. slimnīcas poliklīnikas vairāku korpusu celtniecību sadarbojās tieši ar "LNK industries".

Lai gan Rīgas domes Īpašuma departamentā Burova vairs nav, tomēr teju visi regulārie Iepirkuma komisijas locekļi, ieskaitot tās vadītāju Rihardu Rusinu, ir cilvēki, kas ar viņu daudzus gadus ne tikai strādājuši, braukuši kopā komandējumos, bet arī atpūtušies kopā Austrālijā un Jaunzēlandē, liecina LTV rīcībā esošā informācija.

Oļegs Burovs atzina: "Rīgas domes Īpašuma departamentā strādāju vairākus gadus, un ar atsevišķiem kolēģiem man ir izveidojušās draudzīgas attiecības."

Un vēl komentārs no kāda būvinženiera, kas pārzina Rīgas būvniecības drēbi: "Oļegs Burovs joprojām kontrolē Rīgas domes Īpašuma departamenta darbu, neskatoties uz to, ka sen jau vairs nav departamenta vadītājs. Viņam ir savi cilvēki departamentā, kas gadiem tur strādā. (..) Un vēl viņam ir daudz ietekmīgu draugu ļoti lielos spēcīgos koncernos. Un, ja uz tādiem diviem vaļiem cilvēks sēž, spēks viņam ir."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti