„Šogad, sākot no maija beigām, mēs esam piedzīvojuši tā saucamos DDos uzbrukumus dažādos veidos, dažādas formas. Tie uzbrukumi bija ļoti sāpīgi, jo bija tā sajūta, ka mēs esam pievīluši savu atbildību,” pastāstīja uzņēmuma „Mobilly” vadītājs Ģirts Slaviņš, kura firma piedāvā sabiedriskā transporta pakalpojumu un autostāvvietu apmaksāšanas iespējas.
Viņš pastāstīja, ka divas reizes „Mobilly” darbība uz pāris stundām bija pilnībā paralizēta. Un tas skāra tūkstošiem cilvēku. Problēmas izdevies novērst, vien piesaistot papildspēkus. Viņi konsultējušies ar iestādēm, kas arī bija saskārušās ar problēmām, un ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju “Cert.lv”.
„Jebkurš var kļūt par mērķi šiem uzbrukumiem. Jāmēģina pasteidzināt IT drošības darbības. Tas ir pietiekami izaicinoši, bet var censties risināt,” sacīja Slaviņš.
Gada laikā valstī reģistrēto uzbrukumu skaits Informācijas tehnoloģijām pieauga par 135%.
Pērn no aprīļa līdz jūnijam fiksēti 110 tūkstoši apdraudējumu, bet šogad attiecīgajā periodā jau 260 tūkstoši, informēja “Cert.lv”.
Ļaundari visbiežāk cenšas kaitēt valsts iestādēm un telekomunikāciju uzņēmumiem,
tādējādi grūtības radot ievērojami lielam skaitam cilvēku.
Institūcijas kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis skaidroja, ka kļūmes sistēmā rodas, jo uzbrucēji sūta daudz pieprasījumu, kas pārslogo vietnes. Neraugoties uz ievērojamo nedarbu skaitu, Mālkalnietis neuzskata, ka uzbrukumi būtiski ietekmētu lielu daļu sabiedrības. Pārsvarā tās ir īslaicīgas problēmas, no kurām daļu organizējot prokremliskie aktīvisti.
„Tā ir vienkārši demonstrācija. Viņiem [uzbrucējiem] ticamākais pat nav reāla mērķa. Apmēram huligānisms. Tas ir tāpat kā šobrīd iet un apķēpāt sienas ar dažādiem uzrakstiem. Neesam līdz šim konstatējuši, ka vietnes šo uzbrukumu rezultātā būtu tikušas kompromitētas. Tajā brīdī, kad uzbrucēji beidz sūtīt pieprasījumus vai arī vietnēm tiek ieslēgta tā sauktā DDos jeb piekļuves atteicas uzbrukumu aizsardzība, tad šo uzbrukumu efektivitāte strauji krīt, un vietnes atgūst savu darba spēju normālā kārtībā,” skaidroja Mālkalnietis.
Ņemot vērā pasaulē notiekošo, Latvijas kibertelpa ir diezgan karsta. Tā uzskata Liepājas Universitātes IT centra vadītājs un Dabas un inženierzinātņu fakultātes lektors Kaspars Lauris. Viņaprāt, valstij aktīvāk ir jāizglīto sabiedrība.
„Mēs nopērkam sarežģītus tehniskus risinājumus, kā atklāt kaut kādas ielaušanās, mēs datorus aprīkojam ar antivīrusiem. Ja mēs domājam, ka ar to mums pietiek, tad man ir sliktas ziņas.
Tas praktiski nedod neko, ja cilvēks nav izglītots, ja nespēj atšķirt, identificēt brīdi, kad notiek uzbrukums viņam.
Ja viņš nesēj saprast, ka iesūtītā saite varbūt ir aizdomīga un uz to nevajadzētu klikšķināt, un to lietotāja vārdu un paroli atdod,” sacīja Lauris.
Vienlaikus viņš vērtēja, ka Latvijā situācija ar kiberdrošību nav slikta, jo valstī ir labas likuma normas, kas nosaka, kā ir organizējama Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldība. Turklāt sabiedrība kiberuzbrukumiem sākt pievērst lielāku uzmanību.
KONTEKSTS:
Latvija saistībā ar ideju par Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu kopš maija kļuvusi par Krievijas hakeru grupējuma "Killnet" un to atvasinājumu primāro uzbrukumu mērķi. Vēlāk tam piepulcējusies arī Lietuva saistībā ar tās ieviestajiem ierobežojumiem tranzītam uz Kaļiņingradu.
