Blankenfeldes muižas pirmsākumi meklējami 15. gadsimtā, bet par tūrisma objektu tā kļuva līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šā gada janvārī muiža nonāca zem ūtrupes āmura, un daudzi bažījās, vai tā arī turpmāk būs pieejama apmeklētājiem. Tagad muižai ir jauni saimnieki, un atsākusies arī viesu uzņemšana.
"Mēs vēl mēģinām paši saprast, kāds būs tas koncepts, ko mēs te īsti darīsim un radīsim. Viens ir tas, ka mēs esam atvēruši durvis kungu namam un mēģinājuši to mazliet atdzīvināt kā māju, lai gan kungu nams ir neremontētā stāvoklī un ir vietas, kas ir kritiskas," skaidro Blankenfeldes muižas saimniece Sanita Silniece.
Atjaunot muižu par saviem līdzekļiem jaunajiem saimniekiem iespēju neesot, tāpēc iecerēts piesaistīt dažādu projektu finansējumu. "Eiropas un Latvijas finansējums, kāds vien ir iespējams. Paralēli tam, ka mēs kārtojām dokumentus, mēs jau sakārtojām to, ka Kultūrkapitāla fonds iedeva naudu diviem logiem, kas, protams, uz šo objektu ir niecīgi, bet labāk ir sākt ar diviem logiem un virzīties uz priekšu telpu pa telpai," norāda Silniece.
Turpmāk vēsturiskā pērle būšot ne tikai tūrisma objekts, bet arī saimnieku un viņu zirgu mājvieta. Pašlaik šeit mīt tikai divi no 30 saimnieka mīluļiem, un viens no pirmajiem darbiem būšot staļļa būvniecība. Pēc tam arī tikšot domāts par jaunzirgu audzēšanas attīstību.
"Mēs audzējam sporta zirgus un veicam selekciju, un to menedžmentu tālāk veidojam, sadarbojoties ar Latvijas jātniekiem. Tas nav biznesa projekts. Tās ir mūsu mājas. Mēs šeit dzīvosim un papildus centīsimies izmantot tās iespējas, kas šeit ir, lai kaut ko nopelnītu muižas uzturēšanai un labiekārtošanai," skaidro Blankenfeldes muižas saimnieks Raimonds Ruķeris.
Līdz šim muižu gadā apmeklējuši vairāk nekā 2000 viesu. Iecerēts, ka piedāvājumu klāstā tūristiem tiks iekļautas arī izjādes.
