Pērnais gads bija noslēdzošais Latvijas tiesu pārejai uz tā dēvēto “tīro tiesu” sistēmu.
Tas nozīmē, ka kopš šī gada 1.janvāra visu civillietu un krimināllietu, neatkarīgi no to sarežģītības, iztiesāšana sākas kādā no rajona tiesām. Apgabaltiesas strādā tikai kā apelācijas instance, savukārt Augstākās tiesas ziņā paliek kasācijas lietas. Proti, tie procesi, kuros iesaistītajiem radušās bažas par procesuāliem pārkāpumiem.
Bičkovičs stāsta, ka līdz kasācijas tiesu instancei Rīgā nonāk vien 10% no visām Latvijas tiesās izskatītajām lietām. Tomēr viņš bažījas, ka rajona tiesu tiesnešiem sākumā varētu būt problēmas iztiesāt sarežģītus procesus.
„Kopējais iespaids, un tas ir arī likumsakarīgs, ka ir kritusies stabilitāte vai kvalitāte. Bet es ļoti ceru, ka tas ir tikai laika jautājums,” norāda Bičkovičs.
“Protams, tiesnešiem rajonos, sākot skatīt lietas ar kādām viņi agrāk nekad nav saskārušies, ir jāpaiet kaut kādam laikam, kamēr veidojas pietiekama pieredze, zināšanas. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc tik daudz sūdzību nonāk līdz kasācijai. Proti, nolūkā labot pietiekami lielo daudzumu zemāko instanču kļūdas,” saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Tas, ka pirmās un otrās tiesu instances darba kvalitāte līdz ar jaunās kārtības ieviešanu vēl ir uzlabojama, liecina pēdējā instancē saņemto lietu skaits. Bičkovičs gan nevēlas steigties ar vērtējumu, uzsverot, ka aizvadīti vien pirmie mēneši. „Labā lieta ir, ka mēs palielinām profesionalitāti rajona tiesu tiesnešiem, liekot viņiem mācīties un darīt nopietnākas lietas,” norāda Bičkovičs.
Kritikai nepiekrīt Latvijas lielākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. „Tendences, lai mēs teiktu, ka rajona tiesas nav pietiekami kompetentas izskatīt sarežģītas lietas, noteikti nav novērotas, noteikti nav novērojamas!” saka Vilsone.
Viņa uzsver, ka pāreja uz jauno tiesu sistēmu notika pakāpeniski. Proti, bija skaidri zināms, kad konkrētais lietu veids tiks nodota rajonu tiesām. Tiesnešu mācību centrs un apgabaltiesas veltīja pūles, lai palīdzētu rajonu tiesu tiesnešiem apgūt iemaņas un zināšanas, kas viņiem būs nepieciešamas. Vilsone uzsver, ir aplami teikt, ka rajona tiesu tiesneši pirms tam nebija skatījuši sarežģītas lietas.
„Attiecībā uz civillietām, rajona tiesām tika nodotas prasības, kas pārsniedz noteiktu summu, kas kādreiz bija piekritīgs apgabaltiesām. Bet no nuļļu skaita jau nemainās jurisprudence!” pauž Vilsone.
Viņa teic, ka tiesas reformētas pārdomāti un tas nav noticis viena gada laikā. Arī skaitļi par apgabaltiesu darbu neliecina, ka pieaugtu atcelto vai mainīto rajona tiesu spriedumu skaits.
Šī nav pēdējā Latvijas tiesu reforma. Līdz nākamā gada beigām Latvijā plānots pabeigt tiesu teritoriālo reformu. Tās mērķis ir tiesās mazināt administratīvo slogu.
