Lai uz jaunā tilta no stāvā krasta varētu nokļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem un vecāki ar bērnu ratiņiem, ir padomāts tikai vienā pusē, otrā krastā nobrauktuves nav.
Uz tilta atklāšanu sanākušie pilsētnieki, kuri to ikdienā neizmanto, par paveikto ir gandarīti. Bet sajūsma gan krietni mazāka ir upes otrā krastā. Modernā būve beidzas pārdesmit metrus pirms ciemata, un Bērzkalnu iedzīvotājiem joprojām ceļš jāuzsāk piķa melnā tumsā pa pusizdrupušām kāpnēm.
165 metrus garais gājēju tilts, kas esot viens no garākajiem visā Latvijā, var kļūt par sava veida slazdu arī cilvēkiem ratiņkrēslos.
Vienā upes krastā izveidots 14 pandusu savienojums, kas ļauj ērti nokļūt uz tilta gan jaunajām māmiņām, gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet nokļūt otrā krastā vairs nav iespējams.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (Nacionālā apvienība) atzīst – “saprotams, ka pie tā vēl būs jāpastrādā”. Kāpēc par to neaizdomājās, kad sāka projektu, mērs skaidro ar to, ka tad, kad projektu sāka “tā puse bija labāka, tur ar bērnu ratiem pa tām vecajām uzbrauktuvēm vēl varēja augšā tikt, ķērāmies pie tā smagākā gabala”.
Trīs metrus platais gājēju tilts uzbūvēts dažu mēnešu laikā starp pavasara un rudens paliem. Tā būvniecība novada nodokļu maksātājiem izmaksājusi nedaudz vairāk nekā 800 000 eiro.
