Baltijas jūras reģionā valstis veido savu sarakstu ar to, kas ir lielākie draudi katrai no tām. Jautāti par lielāko risku savā valstī, Norvēģijas un Igaunijas pārstāvji sniedz atšķirīgas atbildes, tomēr abas ir drošas, ka Krievijas darbība ir jāvērtē ļoti uzmanīgi.
„Lai ko mēs runātu par globālo sadarbību, mums jāatceras mūsu lielais, spējīgais un joprojām agresīvais austrumu kaimiņš. Es nedomāju, ka Krievija vēlas mūs okupēt vai izvērst militāras darbības reģionā, bet ir daudz interesantāki veidi, kā mūs var vajāt. Tā ir klasika jau gadsimtiem, ka mums ir jābūt uzmanīgiem,” norādīja Igaunijas parlamenta komisijas vadītāja Marianne Miko.
"Es domāju, ka kiberdrošības riski ir lielāki, nekā mēs vēlētos domāt, un Ziemeļu un Baltijas valstīm šajā jomā ir pienākums sadarboties. Kibernoziegumi viegli pārkāpj valstu robežas. Jau tagad esam šo jautājumu nostādījuši kā svarīgāko un zinu, ka arī citas valstis tā rīkojas,” sacīja Norvēģijas parlamenta aizsardzības komisijas vadītāja Ine Eriksens Sorelde.
Profesore Žanete Ozoliņa diskusijā, vērtējot to, kāda sadarbība šobrīd ir starp Baltijas valstīm drošības jomā, norādīja, ka tā ir augstā līmenī, tomēr izaicinājumi ir joprojām. To vidū ir jautājums par vides piesārņojumu un vides riskiem, kurus nedrīkst novērtēt par zemu, tāpat sabiedrībā jādomā par cilvēku un sociālo grupu interesēm, kā arī jārisina sociāli jautājumi. Nacionālā līmenī jārunā par jautājumiem, ko līdzi nesusi ekonomikā krīze, un katra valsts rīkojas pēc savām iespējam. Par zemu nedrīkst novērtēt sociālo tīklu piedāvātās iespējas. Ozoliņa arī norādīja, ka nav tādas lietas kā nacionālā drošība, jo, dzīvojot vienotā vidē, valstis reaģē un sadarbojas savā starpā un atrodas globālā mijiedarbībā.
„Tas, par ko vajadzētu domāt, ir - kā izvairīties no tādām ļoti postošām un dzīvību apdraudošām nejaušībām, kā bija Norvēģijā gadījums ar Breivīku. Jo no ekstrēmiem un neprognozējamiem cilvēkiem neviens nav pasargāts. Drošības politika ir jāveido tā, lai varētu ātri un operatīvi reaģēt uz visnegaidītākajiem apdraudējumiem, kas var rasties,” tikšanās laikā norādīja profesore Žaneta Ozoliņa. Viņa gan atzina, ka pagaidām terorisms nav pirmo piecu lielāko risku vidū šajā reģionā.
Šī ir gadskārtējā reģiona tikšanās, kurā piedalās visu valstu parlamentārās komisijas, kas atbild par drošības un aizsardzības jautājumiem. Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Polijas parlamentu aizsardzības komisiju delegācijas Latvijā uzturas 18.-19.aprīlī.
