Ungārijas gaisa spēku pilots iedarbinājis dzinēju iznīcinātajam un dodas treniņlidojumā ar vienu no 14 Ungārijas gaisa spēkiem pieejamajiem iznīcinātājiem. Četriem no tiem ir galvenā loma misijā, kurā tiek sargāta visu trīs Baltijas valstu gaisa telpa vienlaikus.
Šī ir jau otrā Ungārijas gaisa spēku misija Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanai. Šoreiz Ungārijai ir vadošā loma ar šiem četriem “Jas Grippen” Zviedrijā ražotajiem iznīcinātājiem. Misijas vadība stāsta, ka maija sākums, tad kad tā sākās, bija diezgan mierīgs, taču tagad situācija jau kļūst saspringtāka. Šiem lidaparātiem nācies pacelties deviņas reizes, lai pārtvertu Krievijas lidmašīnas, kuras pārkāpj starptautiskos noteikumus.
"Visām valstīm jāseko starptautiskajiem lidošanas likumiem, taču krievi neizpilda visas prasības, turklāt lido starptautiskajā gaisa telpā, apdraudot parastās pasažieru lidmašīnas, kas, piemēram, lido no Rīgas uz Londonu. Viņi neiesniedz lidošanas plānu, atslēdz komunikācijas. Mēs esam šeit kā miera laiku gaisa patrulēšanas misija un cenšamies viņus pārliecināt noteikumus ievērot. Tāpēc, ja NATO pamana jebkādus pārkāpumus, mēs esam gatavi nekavējoties pacelt lidmašīnas un darīt visu, lai aizsargātu Baltijas valstis gaisā," stāstīja Ungārijas gaisa spēku brigādes ģenerālis Csaba Ugriks.
Tas nozīmē, ka lidmašīnas paceļas, apbruņotas ar kaujas raķetēm un citiem ieročiem. Miera laika misija gan nozīmē, ka tos var pielietot tikai aizsargājoties. Misijas komandieris stāsta – eskortējot lidmašīnas ar militāri sensitīvu ekipējumu, Krievijas iznīcinātāji mēdz lidot agresīvāk, bet citas reizes vienkārši uzsmaida NATO gaisa policistu kamerām, kas fiksē lidošanas noteikumu pārkāpšanu. Pašreizējā paaugstinātā aktivitāte tiek skaidrota ar regulārajām NATO militārajām mācībām šajā periodā un šajā reģionā.
Šī rīcība var atspoguļot politisko uzstādījumu, taču var arī tikt vienkārši veikta, lai mūs pārbaudītu – uz ko esam spējīgi, kādā veidā un cik ātri reaģējam. Tam var būt dažādi iemesli," norādīja Ugriks.
Ungārija vienlaikus ir atbildīga par savas kaimiņvalsts Slovēnijas gaisa telpu – tur situācija ir daudz mierīgāka un arī misija atšķirīgāka. Piemēram, ņemot vērā auksto ūdeni Baltijas jūrā, augstas gatavības pilotiem šajās dienās nākas pat plus trīsdesmit gados visu dienu pavadīt īpaši siltinātā formastērpā – gadījumam, ja jāiedarbina iznīcinātāja katalpultēšanās mehānisms.
Ungārija ir viena no jau 14 NATO dalībvalstīm, kas kopš Baltijas valstu pievienošanās aliansei piedalījusies Baltijas gaisa telpas sargāšanā. Pašlaik Lietuvā Ungārus atbalsta Spānijas gaisa spēki, bet Emerī bāzē Igaunijā pašlaik saimnieko briti.
