Dienas ziņas

PČ hokejā Latvijas reģionos – neiespējams

Dienas ziņas

Kā plānots ierobežot Covid-19 izplatību pansionātos?

Dokumentos – mežs, dabā – pilskalns

Par Avotiņu pilskalna izpostīšanu – 2500 eiro sods; atklāj nepilnības kultūras mantojuma uzraudzībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

2500 eiro sods par senkapu postīšanu un brīdinājums par pilskalna izbraukāšanu. Šādas sankcijas par Liezēres pagasta Avotiņu pilskalna un senkapu postījumiem uzņēmumam “Latvijas Valsts meži” piemērojusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Taču Avotiņos notikušais ir tikai piemērs, kas atklāj nepilnības kultūras mantojuma objektu uzraudzībā.  

Madonas novada Liezēres pagastā uzņēmuma “Latvijas Valsts meži”  darbu laikā izpostīti kultūras mantojuma pieminekļi – Avotiņu senkapi un turpat līdzās esošais pilskalns. 

“Latvijas Valsts mežu” pārstāvis toreiz skaidroja – mežistrāde notikusi ar visiem saskaņojumiem, tostarp arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauju. Vēlāk gan uzņēmums atzina – tā gluži nav bijis.

“Tas pārpratums radās tādā veidā, ka mēs bijām pieprasījuši un saņēmuši saskaņojumus meža atjaunošanai, brauktuvju līdzināšanai, bet diemžēl to nebijām saņēmuši mežistrādes darbiem,” atzina AS “Latvijas Valsts meži” Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.

“Jāatzīst – kļūda no mūsu puses. Apjukām daudzajos saskaņojumos,” piebilda “Latvijas Valsts mežu” pārstāvis.

Uzņēmums savu vainu atzinis, atvainojies un apņēmies pēc sniega nokušanas par saviem līdzekļiem arheologu klātbūtnē sakopt abus kultūrvēstures pieminekļus.

Kultūras mantojuma pārvalde to ņēmusi vērā un “Latvijas Valsts mežiem” (LVM) piemērojusi simbolisku sodu – 2500 eiro par senkapu postījumiem un brīdinājumu par pilskalna izbraukāšanu.

LVM vērš uzmanību arī uz to, ka Kultūras mantojuma pārvaldes  apkopotās pieminekļu koordinātas mēdz būt neprecīzas, kā tas noticis arī šajos gadījumos.

“Šie dati, kas ir mūsu rīcībā, ir gana seni. Viņiem ir vairāk nekā 10 gadu vēsture. Kaut arī mēs cenšamies tos turēt aktuālus, šis bija tas gadījums, kad nobīde bija par aptuveni puskilometru,” kļūdu skaidroja Dudelis.

Kultūras mantojuma pārvalde savukārt informēja, ka pašlaik notiek darbs pie koordinātu precizēšanas un kartes atjaunošanas, bet visu objektu atrašanās vietas jau tagad iespējams precizēt saziņā.

“Ir zināmas koordinātas lielākajai daļai objektu. Arheoloģisko pieminekļu sarakstā ir 2,5 tūkstoši objektu. Lielākā daļa. Ir objekti, kur koordinātas vēl jāprecizē, bet atrašanās vieta ir zināma,” sacīja pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.

“Visu laiku šīs atrašanās vietas ir bijušas attēlotas pašvaldību teritorijas plānojumos. Tas ir publiski pieejams. Ja kaut kas ir precizējams, tad esam skaidrojuši un sūtījuši detalizētāku informāciju,” piebilda Zirne.

Vēl viens risinājums būtu atzīmēt kultūras mantojuma objektus dabā ar informatīvām zīmēm. Tad zāģeri nevarētu atrunāties, ka nav pazinuši pilskalnu vai kapu kalniņu.

Taču Kultūras mantojuma pārvaldes ieskatā šāds marķējums pievērstu citu, nevēlamu uzmanību.   

“Šī  norāde, iezīmēšana dabā noteikti būs norāde, ka šeit ir tā arheoloģija. Ja tas būs mazapdzīvotās teritorijās, un, zinot mantraču problēmu, es personīgi uzskatu – tādās vietās – nu nē, nevajadzētu dot papildus norādi,” sacīja Zirne.

Tādēļ pašlaik marķēta tikai daļa kultūra mantojuma pieminekļu. Parasti to pēc savas iniciatīvas veic pašvaldības vai privātīpašnieki, kuru teritorijā objekts atrodas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti