Avotiņu senkapu vietā – kailcirte, kapu kopiņas krustu šķērsu izbraukātas ar smago tehniku, no kāda kapu uzkalniņa vairs palikusi tikai līdzena vieta, citam – nošķelta mala. Turpat līdzās – Avotiņu pilskalnā smagā traktortehnika atstājusi dziļas rises. Šādu posta ainu atklāja Vidzemes novadpētnieki Bruno Podiņš, Laila Lūse un Aigars Krigerts, kas sestdien apsekoja kultūras pieminekļus Liezēres pusē.
"Senkapi veidoti smilšainā augsnē, tādēļ zemsedze ir plāna, un apakšā ir smiltis. Braucot pāri, tur, kur trāpīts ar smago mežistrādes tehniku, tur senkapi ir izpostīti neatgriezeniski," norāda novadpētniecības entuziasts Aigars Krigerts. "Pilskalnam ir bojāts kultūrslānis, braucot ar smago tehniku augšā kalnā. Iebrauktas dziļas rises, izvesta liela kubatūra meža ārā. Pa kalna plakumu arī braukts un iztaisītas dziļas rises."
Gan Avotiņu senkapi, gan pilskalns atrodas aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tādēļ jebkādus darbus veikt tur drīkst tikai ar īpašu saskaņojumu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde neesot izsniegusi saskaņojumu šādiem ciršanas darbiem.
"Par to, ka Avotiņu senkapos un pilskalnā notikuši kādi postījumi, rajona inspektors uzzināja šodien no sociālajiem tīkliem. Tas protams ir liels pārsteigums, jo, apsekojot šo objektu jūnijā, tur viss bija pilnīgā kārtībā. Arī nekādi darbi, kas pieļautu koku ciršanu nav skaņoti. Ir skaņota tikai ceļa izbūve, bet tā neparedzēja neko tik brutālu, kā redzams šajos fotoattēlos," skaidro Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāve Elvita Ruka.
Uzņēmumā “Latvijas Valsts meži” atzīst – mežistrādi kultūras pieminekļu teritorijā veicis viņu piesaistīts līgumpartneris, bet visas nepieciešamās atļaujas, tostarp no Kultūras mantojuma pārvaldes, esot saņemtas.
"Darbi, protams, bijuši saskaņoti ar NKMP. Arī visā dokumentācijā parādās tas, ka šie darbi tiek veikti arhitektūras pieminekļa aizsargjoslā," norāda Latvijas Valsts mežu Rietumvidzemes meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.
NKMP informēja, ka saskaņota bijusi tikai ceļa būve, nevis koku ciršana.
"Tā nevar būt. Mūsu rīcībā ir vēstule, un šī nebija vēstule par ceļa būvi, bet mežsaimnieciskiem darbiem. Negribu sameloties, bet šķiet jau 2018. gadā esam to skaņojuši," atbild Katkovskis.
Vai tā ir ierasta prakse, ka starp saskaņojumu un reālajiem darbiem paiet divi gadi?
"Jā tā var būt! Protams," pieļauj Katkovskis.
NKMP inspektori kopā ar “Latvijas Valsts mežu” pārstāvjiem plāno tuvākajās dienās apsekot abus cietušos kultūras pieminekļus, lai klātienē iepazītos ar situāciju un postījumiem. Ja tiks konstatēts pārkāpums pārvalde uzsāks administratīvo lietu. Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām var noteikt naudas sodu no simts līdz līdz vienam tūkstotim eiro, bet juridiskajām personām — no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem eiro.
