Ar videofailiem, plakātiem un skrejlapām Eiropas Komisija šovasar uzsver ceļotāju tiesības Eiropā. Kampaņas mērķis ir pastāstīt, kas pasažieriem pienākas, kad ir aizkavēts vai atcelts viņu lidmašīnas, vilciena, autobusa vai prāmja reiss.
Lai arī pārvadātājiem, it sevišķi aviokompānijām, ir pienākums nodrošināt pasažierus ar atspirdzinājumiem vai izmaksāt kompensāciju, ja reiss kavējas vai tiek atcelts, tomēr ne vienmēr tas tā notiek.
„Izejot cauri apsardzei, mēs nonācām līdz terminālim, kur tika paziņots par četru stundu kavēšanos,” stāsta Aleksandrs. Viņš pirms pusotra gada ar aviokompāniju „Ryanair” no Londonas devās uz Latviju. Tā kā reiss kavējās ilgāk nekā divas stundas, aviokompānijai viņam bija jānodrošina uzkodas un dzēriens. Tomēr viņš par to nezināja un neko nesaņēma: „Es domāju, ja tā kompensācija tiešām pienākas, tad „Ryanair” darbiniekiem un arī citu aviokompāniju darbiniekiem jārūpējas, lai tas klients būtu priecīgs un apmierināts. Tagad es vairs neesmu priecīgs, kad es uzzināju, ka man pienācās kompensācija. ”
Savukārt Lita, kura katru gadu darba darīšanās dodas uz Nīderlandi, pirms nepilniem diviem gadiem nevarēja nokļūt galamērķī atcelta „Wizz Air” reisa dēļ. Lai arī atspirdzinājumus Lita saņēma, visa diena bija pavadīta neziņā. „Viņi mūs uzaicināja vienkārši visus pienākt pie informācijas stenda, kur mēs sēdējām, un tur arī tos kuponus pirmajā reizē izdalīja. Bet pēc tam viņu tur vairs nebija, un tā informācija bija gaužām skopa. Tikai tas, ka tehnisku iemeslu dēļ reiss atceļas, bet tā nogaidījām visu dienu. Un arī tās beigas bija tādas - kurš pirmais skrēja, kurš pirmais ķēra, tas arī ieguva.”
Lita uzsver, ka būtiska bijusi personīgā pieredze, citādāk būtu pārņēmusi neziņa, ko darīt. Viņa norāda, ka nepieciešamas informatīvās kampaņas, lai citi ceļotāji šādā situācijā neapjuktu un nepaliktu bez palīdzības.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde stāsta, ka līdzšinējās aptaujās pierādījies - tikai ap 40% zina, kādas ir viņu ceļotāja tiesības. Un tas nemaz nav daudz. „Cilvēki nenoskaidro līdz galam, kas tad viņiem pienākas, un rīkojas paši, kā rezultātā dažkārt ir grūtāk pieprasīt naudiņu par samaksātajām aviobiļetēm. Pareizā stratēģija būtu tāda, ka cilvēks mēģina noskaidrot tajā brīdī, kad ir lidostā, maksimāli daudz informācijas.”
Lai gan ir izņēmumi, Žunde norāda, ka aviokompānijas kopumā ievēro pasažieru tiesības. Tikmēr Eiropas Komisijas viceprezidents Sīms Kallass uzsver, ka ceļotāju tiesības ir nozīmīgas, tomēr tās zina salīdzinoši maz. „Pasažieru tiesības ir kvalitātes zīme Eiropas publiskajai transporta sistēmai. Nekur pasaulē nav tik plaši noteikumi. Bet cilvēki tos nezina. Tāpēc arī šī kampaņa, lai informētu cilvēkus un pievērstu uzmanību.”
Eiropas Savienības regula aizsargā ne tikai transportlīdzekļu pasažieru tiesības, bet pievērš uzmanību arī invalīdu tiesībām.
