Auziņš salīdzināja Latvijas Universitāti ar Latvijas sabiedrības modeli attiecībā 1 pret 100, proti, LU ir dažādi cilvēki, dažādas tautības, nozares un specialitātes. Viens no rektora uzdevumiem ir bijis atrast kopsaucēju, definēt vienotu mērķi, palīdzēt vienoties par šo kopīgo mērķi un būt līderim, aizraujot studentus un darbiniekus, kas, pēc Auziņa domām, ir veiksmīgi darīts.
"Astoņu gadu laikā LU daudz kas ir izdevies, varu pieņemt arī lielāku izaicinājumu,” sacīja Auziņš.
Auziņš aizvien atteicās atbildēt, kas viņu uzrunājis par iespēju kandidēt prezidenta amatam, skaidrojot, ka tā bijusi pozīcijas partija, turklāt cilvēks, kas viņu uzrunājis, darījis to partijas vārdā. Jautāts, vai tā bijusi “Vienotība”, Auziņš atkārtoja, ka neatbildēs uz šiem jautājumiem. Viņš arī piebilda, ka pieļauj, ka viņa kandidatūru varētu arī neizvirzīt.
“Saprotu, ka notiek viedokļu saskaņošana, esmu gatavs arī pieņemt situāciju, ka viedokļi var mainīties, taču neesmu gatavs būt atmetamā kārts - ja kandidātu programmu vērtē nopietni, esmu tam gatavs,” skaidroja Auziņš.
Izvaicāts par sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK) padomju laikā, Auziņš norādīja – “manā biogrāfijā nav nekā tāda, par ko man būtu jākaunas”. Viņš arī paskaidroja, ka viņš bijis NATO eksperts, strādājis štābā Briselē, vairāku gadu garumā piedalījies daudzos NATO finansētajos projektos, kas veic pētījumus drošības jautājumos, un tas nozīmē, ka ir “zināms uzticības kredīts” arī no partneriem ārpus Latvijas.
Auziņš gan atzina, ka padomju laikos pēc ārzemju komandējumiem rakstījis atskaites, taču, kas ar tām noticis vēlāk, viņš nezina. Viņš arī apliecināja, ka vervēt sadarbībai ar padomju drošības dienestiem gan viņu neviens nav mēģinājis.
Auziņš piebilda, ka visu mūžu darbojies Latvijas intereses, un tādēļ brīžos, kad ik pa laikam atkal tiek pacelts jautājums par sadarbību ar VDK, viņā rodas cilvēcisks rūgtums. Viņš arī ir pārliecināts - ja viņa profesionālajai darbībai būtu nepieciešama augstākas pakāpes pielaide valsts noslēpumam nekā tā, kas ir jau šobrīd, tā tiktu saņemta.
Par to, vai nevajadzētu no Totalitārisma seku dokumentācijas centra saņemt izziņu par sadarbības vai nesadarbības faktu ar VDK un tādējādi pārtraukt spekulācijas par šo jautājumu, Auziņš atbildēja, ka nekad nav saskatījis tādu nepieciešāmību, taču šobrīd to apsver. “Jā, droši vien tas jāizdara,” sacīja Auziņš.
Jau vēstīts, ka iepriekš intervijā Latvijas Radio Mārcis Auziņš atzina, ka būtu gatavs apsvērt iespēju kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, ja šāds nopietns piedāvājums viņam būtu izteikts.
Valdošās koalīcijas partiju līderi joprojām diskutē par kopīga kandidāta izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam. Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") pirmdien žurnālistiem sacīja, ka katra koalīcijas partija pārrunās nākamā Valsts prezidenta izvirzīšanu un politisko spēku līderi tiksies, lai mēģinātu virzīties uz priekšu jautājumā par kopīgu kandidātu.
Partija "Vienotība" ir nonākusi līdz vienam Valsts prezidenta amata kandidātam - eiroparlamentārietim Artim Pabrikam, ko piedāvāt apspriešanai pārējiem koalīcijas partneriem. Tomēr pirmdien viņa vārds vēl nav oficiāli nosaukts, jo Zaļo un Zemnieku savienība vēl nav vienojusies par vienu pretendenta vārdu.
ZZS iekļautās partijas un sadarbības politiskie spēki piedāvās katrs savus kandidātus diskusijām, un ZZS iecerējusi koalīcijai piedāvāt vienu, kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu.
Līdz šim oficiāli savus kandidātus prezidenta amatam nosaukušas tikai divas opozīcijas partijas - Latvijas Reģionu apvienība šajā amatā vēlētos redzēt deputātu Mārtiņu Bondaru, bet partija "No sirds Latvijai" - parlamentārieti Gunāru Kūtri.
